“NATO sabiedrotajiem ir jāiegulda vairāk, lai nodrošinātu alianses spēju attīstību, efektīvu atturēšanu un aizsardzību, kā arī sasniegtu NATO jaunos spēju mērķus. Latvijas valdība konceptuāli jau ir vienojusies par virzību uz 5% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai un drošībai,” norādīja A. Sprūds.
Tikšanās laikā ar NATO ģenerālsekretāru A. Sprūds arī apsprieda Latvijas aizsardzības prioritātes un uzsvēra nepieciešamību stiprināt NATO kolektīvo drošību. Viņš arī norādīja, ka Latvija plāno vēl vairāk ieguldīt savā aizsardzībā.
Sarunā tika arī izcelts NATO ilgtermiņa atbalsta nozīmīgums Ukrainai, uzsverot, ka tas ir kritiski svarīgs ceļā uz taisnīgu un ilgstošu mieru reģionā.
Tikšanās ar ģenerālsekretāru Ruti bija nozīmīgs solis Latvijas aktīvā iesaistē NATO nākotnes drošības politikas veidošanā un stiprināšanā.
Vizītes laikā Briselē aizsardzības ministrs piedalījās Eiropas Savienības Ārlietu padomes aizsardzības ministru sanāksmē. Tās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta aktuālajiem Eiropas drošības un aizsardzības jautājumiem, tostarp Eiropas Savienības militārajam atbalstam Ukrainai un Eiropas aizsardzības industrijas attīstībai. Tāpat amatpersonas diskutēja par “Balto grāmatu par Eiropas aizsardzības nākotni” (White Paper on the Future of European Defence).
Sanāksmes dalībnieki apmainījās viedokļiem par nepieciešamību nodrošināt turpmāku, visaptverošu un ilgtermiņā prognozējamu militāro atbalstu Ukrainai. Diskusijās tika akcentēta nepieciešamība paplašināt Eiropas Savienības militārās palīdzības instrumentus, īstenot kopīgus iepirkumus un turpināt Ukrainas bruņoto spēku apmācību ar ES militārās palīdzības misijas starpniecību.
A. Sprūds uzsvēra Latvijas nostāju par nepieciešamību stiprināt Eiropas Savienības sadarbību ar Ukrainu, īpaši aizsardzības inovāciju un industrijas jomā.
“Latvija aicina paplašināt Eiropas Savienības Inovācijas ofisu Kijivā un nodrošināt Ukrainai plašākas iespējas piedalīties Eiropas Savienības programmās, kas veicina aizsardzības industrijas attīstību. Vienlaikus mums visiem ir jāspēj nodrošināt, lai 2025. gadā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis turpinātu solidāru un nepārtrauktu militāro atbalstu Ukrainai,” norādīja aizsardzības ministrs.
Sanāksmē tika pārrunāta arī Eiropas Komisijas 2025. gada 19. martā publicētā Baltā grāmata par Eiropas aizsardzības nākotni, kurā iezīmēti soļi ilgtspējīga finansējuma nodrošināšanai un ES aizsardzības industrijas spēju stiprināšanai.
“Saskaramies ar tūlītēju vajadzību attīstīt un palielināt ražošanas kapacitāti gan ES mērogā, gan nacionālā līmenī. Ir svarīgi, lai visas dalībvalstis var līdzvērtīgi iesaistīties un izmantot pieejamos aizsardzības industrijas veicināšanas instrumentus. Latvija ir definējusi savus prioritāros attīstības virzienus, kuros redzam iespējas sadarbībai ar citām valstīm kopīgu spēju attīstībā,” uzsvēra ministrs.
Dalība Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē sniedza iespēju pārstāvēt Latvijas aizsardzības intereses augstākajā ES politikas veidošanas līmenī, vienlaikus veicinot daudzpusējo sadarbību un nostiprinot praktisko starpvalstu sadarbību aizsardzības jomā.
