DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Likumdošana

“Delna” pauž bažas par grozījumiem Lobēšanas likumā

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) pauž nopietnas bažas par Saeimā virzītajiem grozījumiem Interešu pārstāvības atklātības (lobēšanas) likumā (Nr. 897/Lp14). Grozījumi 13. maijā tika izskatīti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (pirms 2. lasījuma) un paredz  atcelt prasību Interešu pārstāvības reģistrā norādīt fiziskās personas, kas faktiski veic interešu pārstāvību. Delna aicina 14. Saeimas deputātus 22. maija sēdē šos grozījumus neatbalstīt, bet saglabāt sākotnēji iecerēto likuma redakciju. Tāpat Delna aicina uzsākt diskusijas par atbildīgās iestādes noteikšanu par Interešu pārstāvības atklātības likuma ieviešanu, lai likumam pēc iespējas ātrāk būtu saimnieks un skaidrs ieviešanas plāns.  

Delnas direktores pienākumu izpildītājas vietniece Agnija Birule uzsver: “Interešu pārstāvība ir viens no pilsoniskās līdzdalības veidiem un mehānisms, ar kuru konkrētas sabiedrības grupas, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, biznesa organizācijas, arodbiedrības, uzņēmumu pārstāvji uzrunā publiskās varas pārstāvjus, lai ietekmētu likumu un lēmumu pieņemšanu un sekmētu to, ka tiek pieņemti viņu interesēm saistošāki lēmumi. Izslēdzot prasību reģistrēt fiziskas personas, kuras juridiskas personu vārdā veic interešu pārstāvību, sabiedrībai tiks liegta iespēja apjaust plašo un dažādo interešu pārstāvju loku, kas juridiskas personas vārdā komunicē ar publiskās varas pārstāvi, turklāt šie grozījumi ir pretrunā ar likuma mērķi – veicināt interešu pārstāvības procesa atklātību.” 

Delnas ieskatā pamatojums, ar kādu tiek virzīti šie priekšlikumi (mazināt slogu juridiskām personām, reģistrējot fiziskās personas, kas to vārdā veic interešu pārstāvību), ir nepietiekams. Lai kliedētu bažas par iespējams lielu administratīvo slogu, kā arī meklētu sloga mazināšanai risinājumu, Delna iesaka diskusijās par atbildīgo iestādi likumā ieviešanai iekļaut arī jautājumu par fizisku personu reģistrēšanas kārtību un tās iespējamu atvieglošanu, iesaistot diskusijās par interešu pārstāvja reģistra izstrādi atbildīgo iestādi – Uzņēmuma reģistru.     

Latvijā interešu pārstāvības regulējuma izstrādei ir sena vēsture, par regulējuma izveidi diskusijas tika uzsāktas jau pirms vairāk nekā 10 gadiem. Līdz ar 13. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Darba grupas Lobēšanas atklātības regulējuma izstrādei izveidi 2019. gadā darbs pie regulējuma izstrādes aktivizējās un 2022. gadā likums tika pieņemts. Delnas ieskatā 14. Saeimai būtu jādemonstrē skaidra politiskā griba šo likumu iedzīvināt, neatkāpjoties no tā mērķa – atklātības un caurskatāmības principiem interešu pārstāvībā. Demokrātiskā valstī sabiedrībai ir jābūt iespējai zināt, kas un kā vārdā ietekmē publiskos lēmumus, un šo tiesību īstenošana nedrīkst tikt atlikta vai tās nozīme mazināta. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI