20. maijā ministre piedalīsies un uzrunās citu valstu kolēģus OECD Reģionālās attīstības politikas komitejas ministru līmeņa sanāksmē, kur uzsvērs jautājumu par atbalsta nepieciešamību OECD dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju, ņemot vērā Krievijas pilna mēroga agresijas kara pret Ukrainu sekas. Šie reģioni saskaras ar īpašiem ģeopolitiskajiem, demogrāfiskajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem, kuru risināšana prasa mērķētu atbalstu.
Tāpat tiks aktualizēta Latvijas pieredze viedas pārvaldības risinājumos, digitālo datu izmantošanā un valsts reģionālās attīstības stiprināšanā. Latvija iestājas par to, lai digitālā transformācija un datu pārvaldība kļūtu par pamatelementiem teritoriālās noturības un sabiedrības iekļaušanas nodrošināšanā. Digitālā pārveide un reģionālā attīstība ir labklājības, konkurētspējas un nākotnes iespēju jautājumi.
20. maijā arī plānota ministres Ingas Bērziņas tikšanās ar OECD Uzņēmējdarbības, mazo un vidējo uzņēmumu, reģionu un pilsētu centra direktori Lamija Kamala-Šauī. Tikšanās laikā paredzēts pārrunāt Latvijas politikas prioritātes un OECD darbu reģionālās pievilcības, mežsaimniecības un lauku attīstības jomā, kā arī klimata politiku.
OECD Reģionālās attīstības politikas komitejas ministru sanāksmes ietvaros tiks sniegts sanāksmes vadītājas – Polijas – ziņojums.
21. maijā ministre piedalīsies neformālajā Eiropas Savienības ministru, kas atbildīgi par kohēzijas politiku, teritoriālo kohēziju un pilsētu attīstības jautājumiem, sanāksmē. Tās laikā plānots diskutēt par kopīgiem politiku jautājumiem, īpaši izceļot teritoriālo pieeju – politikas pielāgošanu dažādu teritoriju īpašajām vajadzībām – un teritoriālās dimensijas stiprināšanu ES, nacionālā un reģionālā līmeņa politikās.
Ministre sanāksmē norādīs, ka reģionālās politikas un nozaru politiku koordinācija ir būtiska reģionālās politikas pasākumu efektivitātes nodrošināšanai. Latvija izmanto teritoriālās perspektīvas pieeju nozaru politiku dokumentos, tādejādi nodrošinot teritoriju atšķirīgo vajadzību un izaugsmes iespēju izvērtēšanu nozaru politikās. Piemēram, Rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam izstrādes ietvaros notika efektīva, plānā iekļaujamo pasākumu izvēles un detalizācijas plaša saskaņošana ar nozaru ministrijām.
Ministre pārstāvēs pozīciju, ka papildus atbalsts nepieciešams dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, jo īpaši plānojot turpmāko ES daudzgadu budžetu. Iir nepieciešami arī ilgtermiņa pasākumi pēc 2027. gada, piešķirot ES līdzekļus papildus standarta kohēzijas politikas ietvaram ES austrumu pierobežas reģioniem, kā arī kompensējot samazinātos valsts budžetus attīstībai palielināto aizsardzības izdevumu dēļ. Atbalsta pasākumu izstrādē jāņem vērā pierobežas reģionu sociālekonomiskā situācija. Latvijas gadījumā atbalstāmā teritorija būtu nosakāma NUTS 2 līmenī. Tāpat papildus atbalsts būtu jāparedz visu lielumu pilsētām kā reģionu attīstības virzītājspēkiem, to funkcionālajām teritorijām, tādējādi nodrošinot pilsētu - lauku mijiedarbību – sniedzot pozitīvu ietekmi uz pilsētu apkārtējo teritoriju attīstību, nodrošinot darba vietu un pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību.
Vizītes ietvaros ministre tikās arī ar Igaunijas Reģionālo lietu un lauksaimniecības ministru Johanes Teras un Lietuvas Iekšlietu ministru Vladislavu Kondratoviču, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar drošību, infrastruktūru un ekonomisko attīstību teritorijās, kas atrodas Krievijas un Baltkrievijas robežas tuvumā.
