No attālināti strādājošajiem 58,2 % bija sievietes un 41,8 % – vīrieši. Salīdzinot ar 2023. gadu, tikai vecuma grupā 55–74 gadi ir krities attālināti strādājošo darbinieku skaits pērn – par 0,7 tūkstošiem jeb 5,6 %, kopā veidojot 11,2 tūkstošus. Taču vecuma grupā 15–54 gadi attālināti strādājošo skaits ir audzis par 7,6 tūkstošiem jeb 11 %.
Visbiežāk attālinātu darbu veica informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (50,3 % no nozares darbinieku kopskaita), kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību jomā (47,6 %). Nedaudz vairāk par piektdaļu (22,8 %) darbinieku strādāja attālināti zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomā; gandrīz tik pat liels īpatsvars strādāja arī valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā (22,2 %).
Ar attālināto darbu šajā CSP veidotajā apkopojumā saprot darbu, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, viņš pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, tai skaitā, izmantojot IKT risinājumus. Tātad datos iekļauti gan tādi gadījumi, kas strādā pēc būtības hibrīdo darbu (piemēram, vienu dienu nedēļā ārpus biroja), gan tādi, kas pilnībā strādā tikai attālināti.
Metodoloģiskā informācija
Papildu informācija pieejama informatīvajā apskatā “Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2024. gadā”, oficiālās statistikas portāla sadaļā “Nodarbinātība un bezdarbs”, kā arī Eurostat tīmekļa vietnē.
Informatīvajā apskatā ir apkopota informācija, izmantojot CSP darbaspēka apsekojumu par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un situāciju darba tirgū. Izlases apjoms 2024. gadā bija 30 654 mājokļi. Kopumā tika aptaujāti 34,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tajā skaitā 29,4 tūkstoši iedzīvotāju 15–74 gadu vecumā.
2024. gadā darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantots iedzīvotāju skaits, kurā iekļauti Ukrainas valstspiederīgie, kuri ieguvuši pagaidu aizsardzību Latvijā un dzīvo privātajās mājsaimniecībās.
