Konkurence uz vēstneša titulu bija spraiga – nodibinājums “Liepāja 2027” saņēma 61 pieteikumu par 58 dažādiem nominantiem. Žūrijas komisija vērtēja kā nominantu atpazīstamību un sasniedzamo auditoriju, tā līdzšinējos panākumus, prezentācijas prasmes un potenciālo pienesumu Eiropas kultūras galvaspilsētai.
Konkursā varēja pieteikties ikviens radošās (ne)miera zemes – Liepājas, Kuldīgas un Dienvidkurzemes – iedzīvotājs, kuram ir savs redzējums un ieceres, kā papildināt vai popularizēt Liepājas 2027 programmu, sniedzot pēc iespējas lielākus ilgtermiņa ieguvumus pilsētai, novadam vai reģionam kopumā.
“Ja pērn par Liepāja 2027 vēstnešiem aicinājām kļūt dažādu nozaru līderus no visas Latvijas, tad šogad vēlējāmies stiprināt programmu galvenokārt ar profesionāļiem, kuri savās ikdienas gaitās cieši saistīti ar radošo (ne)miera zemi. Ar pārliecību, ka neviens savus varoņus nepazīst labāk par vietējiem iedzīvotājiem, mēs izlēmām rīkot publisku pieteikšanos uz vēstnešu titulu, kuras rezultātā vēstnešu rindas papildinātas ar ļoti spēcīgu vēstnešu komandu,” gandarījumu pauž Liepāja 2027 valdes priekšsēdētāja Inta Šoriņa.
Māksliniekiem vēstnešu rindās ir pievienojusies pianiste Agnese Egliņa, dziedātāja Ance Krauze, māksliniece Annemarija Gulbe, mūziķis Emīls Balceris, dziesminiece Maija Kalniņa, kordiriģents Māris Sirmais, komponists Pēteris Vasks un komponists Uldis Marhilevičs. Par tūrisma, viesmīlības un labsajūtas jomu rūpēsies aģentūras “JA Travel” vadītāja Agita Kurzeme un kuģu kapteinis Jānis Freimanis, kultūršķūņa “Pērles” saimnieki Eva Vecvagare un Ingus Krūmiņš, “Stila un labsajūtas platformas” dibinātājs Gatis Veilands, restorāna “MO Liepāja” šefpavāre Jolanta Bula, “Hoijeres kroga” saimniece Loreta Skaburska, labsajūtas centra “Via Vitalité” projektu vadītāja Monta Norkuse, atpūtas kompleksa vadītājs Toms Grasmanis-Laše un projektu vadītāja tūrisma aģentūrā Zane Meldrāja. Savukārt nemateriālā kultūras mantojuma kopšana vēstnešu vidū tiks uzticēta Rucavas kultūrtelpas attīstības biedrības vadītājai Daigai Straupeniecei, Bārtas etnogrāfiskā ansambļa vadītājai Guntai Klievēnai, folkloras ansambļa “Suitu vīri” vadītājai Ilgai Leimanei, novadpētniecei Leldei Jagminai, Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa un folkloras kopas "Ķocis" vadītājai Solveigai Kūlainei un Rucavas etnogrāfiskā ansambļa vadītājai Staņislavai Skudiķei. Par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu Liepāja 2027 iestāsies Aizputes Renesanses biedrības dibinātāji Andris un Inese Tauriņi, kā arī UNESCO mantojuma vietas pārvaldniece Jana Jākobsone. Tāpat par jaunajiem vēstnešiem kļuvuši uzņēmējs Artis Rozītis, ultrariteņbraucējs un skolotājs Arvis Sprude, biedrības "Mēs Bernātiem" vadītāja Diāna Ansule, arhitekts Didzis Jaunzems un IT projektu vadītāja Linda Alksne.
Liepāja 2027 vēstnešu programma paredz dažādas aktivitātes, katram vēstnesim brīvprātīgi uzņemoties konkrētu uzdevumu atkarībā no viņa stiprajām pusēm un paša iecerēm, kā papildināt Liepāja 2027 programmu vai popularizēt Liepāju kā Eiropas kultūras galvaspilsētu. Piemēram, daloties savā kompetencē Liepāja 2027 mērķu sasniegšanai, izplatot savā kopienā, pilsētā vai reģionā vēsti par titula ieguvumiem, priekšrocībām un būtiskākajām Liepāja 2027 aktualitātēm, piedaloties pašam dažādos Liepāja 2027 rīkotos pasākumos un citādi palīdzot stiprināt un popularizēt Liepāja 2027.
Konkursa žūrijā bija pieci komisijas locekļi – Liepāja 2027 mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča, pirmā “iesaukuma” vēstnesis, koncertzāles “Lielais dzintars” mākslinieciskais vadītājs Orests Silabiedris, kā arī komunikācijas profesionāles no visām trim radošās (ne)miera zemes pašvaldībām – Zita Lazdāne, Ilze Meirupska un Sanita Dejus.
Šobrīd Liepāja 2027 vēstnešu programmu kopā veido 69 profesionāļi. Plašāka informācija par programmu, vēstnešu personībām un iespējām pievienoties vēstnešu komandai atrodama Liepāja 2027 tīmekļvietnē.
