“Latvijas kultūras mantojuma saglabāšana un atjaunošana ir ilgtermiņa ieguldījums mūsu identitātē, sabiedrības izglītībā un valsts nākotnē. Finansiāls atbalsts kultūras mantojuma saglabāšanai prasa rūpīgu plānošanu un pārdomātu pieeju, īpaši budžeta veidošanas procesā, kas šajos laikos nav vienkārši. Lai nodrošinātu papildu finansējuma piesaisti šai nozarei, kopīgi ar kolēģiem valdībā un Finanšu ministrijā izstrādājām jaunu sabiedriskā labuma iniciatīvu “Senatnes loteriju”. Pateicoties izveidotās darba grupas darbam, šobrīd ir izstrādāti skaidri kritēriji, kas nodrošinās pārskatāmu, taisnīgu un mērķtiecību loterijā gūtu ieņēmumu izlietojumu kultūras mantojuma atjaunošanai,” skaidro kultūras ministre Agnese Lāce.
“Kultūras mantojums nav tikai akmens un javas jautājums – tā ir mūsu vēstures elpa, mūsu identitātes pamats. Un, kā mēs visi zinām, pat viscildenākās idejas nevar dzīvot bez vienas ļoti praktiskas sastāvdaļas – finansējuma. Tieši tāpēc mēs Finanšu ministrijā meklējām ne tikai papildu budžeta risinājumus, bet arī radošāku pieeju. Un viens no risinājumiem, ko izmanto daudzās Eiropas valstīs, ir mērķa loterijas. Tās spēj apvienot sabiedrības līdzdalību ar reālu labumu – cilvēkiem ir iespēja izjust prieku un cerību laimēt, vienlaikus zinot, ka viņu līdzdalība nes labumu visai sabiedrībai, vērš uzmanību Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks.
Atbilstoši darba grupas darbības nolikumā apstiprinātajam, kultūras mantojuma objektam, kuram piešķirt “Senatnes loterijas” finansējumu, ir jāatbilst šādiem kritērijiem:
- ir valsts nozīmes kultūras piemineklis,
- ir nacionāli un starptautiski nozīmīgs objekts, tam piemīt simboliska nozīme Latvijas un Eiropas kultūrā un tas tiek izmantots kultūras, izglītības, zinātnes un tūrisma mērķiem,
- objekts ir apdraudēts tehniskā stāvokļa dēļ un tajā ir nepieciešami neatliekami restaurācijas un glābšanas darbi,
- vienlaikus šis objekts ir publiski pieejams sabiedrībai un tam ir augsta plānoto restaurācijas darbu gatavības pakāpe (saskaņota projekta dokumentācija Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē (NKMP)),
- un tā saglabāšanai nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi, lai veiktu secīgus, nepārtrauktus darbus, kas nodrošina ieguldāmo līdzekļu ilgtermiņa ietekmi uz objektu un kultūras mantojuma nozari.
Darba grupa lēmuma pieņemšanā balstījās arī NKMP sniegtajā atzinumā, kurā, izvērtējot atbilstību izvirzītajiem kritērijiem un normatīvajos aktos noteikto, NKMP identificē Doma baznīcu un klostera ansambli kā atbilstošāko objektu valsts mēroga izlozes “Senatnes loterija” finansējuma piešķiršanai, lai nodrošinātu šī valsts nozīmes kultūras pieminekļa konservāciju un restaurāciju.
“Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, izvērtējot objektus pēc jau minētajiem kritērijiem, kā arī papildus ņemot vērā atsevišķiem kultūras pieminekļiem pieņemtos likumus, kas nodrošina to kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, izlēma kā atbilstošāko virzīt valsts nozīmes arhitektūras pieminekli Rīgas Doma baznīcas un klostera ansambli. Iegūtais finansējums paredzēts visu mūra konstrukciju pastiprināšanai, velvju nostiprināšanai un inženiertehnisko komunikāciju atjaunošanai, lai nodrošinātu Rīgas Doma baznīcas un klostera ansambļa saglabāšanu,” norāda NKMP vadītāja Ināra Bula.
“Kopš 15. gadsimta Eiropā loteriju galvenais mērķis ir bijis ģenerēt līdzekļus sabiedrības labā, un joprojām Eiropā un pasaulē tas ir atzīts un augstu novērtēts mehānisms, lai piepildītu sabiedrības vajadzības dažādās jomās. Latvija seko pasaules labajam piemēram, kad valsts mēroga loteriju organizēšanu īsteno valsts īpašumā esošs uzņēmums – VAS “Latvijas Loto,” tāpēc uzņēmuma ienākumi atgriežas sabiedrībā un darbojas visu valsts iedzīvotāju interesēs. Plānojam, ka šogad aprēķinātā nodokļu, nodevu un maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu kopsumma būs vairāk nekā 25 miljoni eiro. Jau šobrīd organizējam 3 sabiedriskā labuma loterijas - Simtgades loteriju, Sporta loteriju un interaktīvo izlozi Sporto visi, kas palīdz rast finansējumu gan Latvijas vidusskolu spožāko absolventu stipendijām, gan skolu sporta dzīves uzlabošanai,” norāda VAS “Latvijas Loto” valdes priekšsēdētājs Edgars Lediņš.
Esam priecīgi, ka pirmie finansējuma saņēmēji no Senatnes loterijas būs Latvijas vēstures ikona Rīgas Doma un klostera ansamblis, kurā atrodas arī unikālais Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, kuram bija liela loma Senatnes loterijas biļešu tapšanā. Nevaru nepieminēt, ka Senatnes loterija piedāvās līdz šim lielākos laimestus Latvijas momentloteriju vēsturē. Galvenais laimests būs 1 miljons eiro, ko laimētājs saņemts kontā, jo no tā netiks ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Pēc gandrīz mēneša – 23. maijā – Rīgas Doma dārzā notiks Senatnes loterijas atklāšanas pasākums.
* Darba grupu valsts mēroga izlozes “Senatnes loterija” sabiedriskā labuma mērķa objektu atlasei, finansējuma piešķiršanai un uzraudzībai vada KM valsts sekretāre Dace Vilsone, viņas vietniece - KM valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Baiba Mūrniece, darba grupas locekļi - KM valsts sekretāra vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica, KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, KM Juridiskās nodaļas juriskonsulte Lelde Puisāne, KM Investīciju un projektu nodaļas vadītājs Juris Šumeiko, NKMP vadītājas vietniece juridiskajos jautājumos Vivita Vīksna-Bārbale, NKMP Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne, Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktore Agija Leitāne-Šķēle, valsts akciju sabiedrības (VAS) “Latvijas Loto” valdes priekšsēdētājs Edgars Lediņš, VAS “Latvijas Loto” mārketinga direktore Aiga Roziņa. Darba grupā kā loceklis ar padomdevēja tiesībām pieaicināts biedrības “Sabiedrība par atklātību “Delna”” pārstāvis.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets 2024. gada 19. septembra sēdē, lemjot par nākamo trīs gadu valsts budžetu, izšķīrās atbalstīt pēc Finanšu ministrijas ierosinājuma tapušu priekšlikumu piešķirt papildu finansējumu kultūras mantojuma vērtību atjaunošanai, izveidojot jaunu sabiedriskā labuma mērķa loteriju – “Senatnes loterija.”
Plānots, ka loterijas ieņēmumi 2025. gadā varētu sasniegt 2 310 000 eiro, 2026. gadā – 2 370 000 eiro, 2027. gadā 2 653 000 eiro, savukārt 2028. gadā – 2 304 000 eiro.
Doma baznīcas un klostera ansamblis ir nacionālas nozīmes svētvieta, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma saraksta – Rīgas vēsturiskā centra, daļa un valsts nozīmes kultūras piemineklis, arī lielākā un vislabāk saglabājusies viduslaiku sakrālā celtne ar klosteri ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Ēku ansamblī ietilpst Rīgas doms un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja ēkas.
