Sarunas vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un satiksmes ministrs Atis Švinka.
Sarunu videoieraksts pieejams šeit.
Jautājumā par Valsts galveno autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam puses vienojās atbalstīt stratēģiju, ja tajā ietvertie autoceļu posmi nepieciešamības gadījumā būs maināmi. Kā arī LPS norāda, ka stratēģija ir atbalstāma, ja tiek izstrādāta ilgtspējīga valsts vietējo autoceļu sakārtošanas programma vidējā termiņā. Nepieciešams risinājums valsts vietējo autoceļu sakārtošanai, jo nav pieļaujams, ka 92% no valsts vietējiem autoceļiem nav nedz stratēģiska, nedz operatīva risinājuma, kā arī netiek risināta tiltu programma, un nav pieļaujama ceļu kvalitātes pasliktināšana, kur tiek organizēta sabiedriskā transporta pakalpojumu vai skolēnu pārvadājumi.
Par turpmāko valsts vietējo autoceļu uzturēšanas politiku un progresu valsts vietējo autoceļu nodošanā bez atlīdzības pašvaldības īpašumā puses vienojās atbalstīt valsts vietējo ceļu tikai brīvprātīgu pārņemšanu pašvaldību īpašumā procesa turpināšanu. Kā arī LPS norāda, ka, lai apturētu valsts vietējo ceļu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos nepieciešams papildus finansējums, un radikāli jāmaina valsts atbalsta politiku valsts vietējo autoceļu pārņemšanā, paredzot finansējumu ne tikai autoceļu uzturēšanai, bet arī attīstībai. Nododot valsts vietējos autoceļus pašvaldībām jāievieš indeksācijas principi, izejot no inženierbūvju apjoma (tilti, pārvadi, caurtekas utt.) uz konkrētā ceļu posma.
Sarunu turpinājumā vienojās par plānotajiem valsts reģionālo un vietējo autoceļu būvniecības projektiem un tiem paredzēto finansējumu 2026. gadā. Atbalsta 2026., 2027. un 2028. gadā valsts reģionālo autoceļu seguma atjaunošanu un pārbūvi pamatbudžeta finansētajos projektos 55 000 000 eiro apmērā, valsts vietējo autoceļu segumu atjaunošanu pamatbudžeta finansētajos projektos 35 000 000 eiro apmērā. Kā arī jautājumā par VSIA “Autotransporta direkcija” sabiedriskā transporta maršruta tīkla izvērtējumu vienojās, ka pasākumi sabiedriskā transporta maršruta tīklā samazināšanā ir veicami tikai pēc vispusīgas maršruta tīkla apjoma izvērtēšanas un precizēta valsts pasūtījuma apjoma noteikšanas saskaņā ar kritērijiem, kuri ietverti Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma grozījumu projektā. Turklāt skolēnu pārvadājumu maršruti vērtējami ciešā sadarbībā ar pašvaldībām.
Jautājumos par sabiedriskā transporta pieejamību reģionos un valsts vietējo ceļu uzturēšanā pušu viedokļi atšķiras. Latvijā ir viens no jaunākajiem autoparkiem Eiropas Savienībā, un salīdzinoši vissliktākā stāvoklī esoši autoceļi, jo ik gadu palielinās autoceļu lietotāju maksājumi valsts budžetā, taču neproporcionāli mazs ir valsts maksājums auto ceļu uzturēšanā. Bāzes finansējums nekad nav atbildis pieejamības kritērijiem. 2025. gada valsts budžeta bāze apakšprogrammā “Dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem” neatbilst noslēgto līgumu apjomam un nesedz valsts akceptēto cenu par kilometru. Tādā gadījumā bāzes budžetu nepieciešams palielināt vismaz par 15 milj. eiro. Finanšu nepieciešamību bāzes budžetā, pamatojumam vairs nepastāv objektīvi šķēršļi, jo pēc iepirkuma līgumu noslēgšanas gandrīz visās maršrutu tīkla daļās par sabiedriskā transporta pakalpojumu iegādi maršruta ir radusies iespēja precīzi noteikt ikgadējo paredzamo valsts budžeta finansējuma apjomu, pamatojoties uz iepirkumu rezultātā noslēgtajiem līgumiem un reālajām pakalpojumu izmaksām.
LPS uzskata, ka likumprojekta Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojuma likumā tālāka virzība ir iespējama, ja korekti veic maršruta tīkla apjoma izvērtēšanu un valsts minimālā apjoma noteikšanu, un, ja netiek samazināta sabiedriskās transporta padomes kompetence. LPS arī uzsver, ka pašvaldību līdzdalība tiek paredzēta pēc korektas valsts pasūtījuma finansējuma bāzes, kas pamatota uz Sabiedriskā transporta pakalpojuma likumā definētajiem pieejamības pamatprincipiem.
Mērķdotāciju pašvaldību autoceļiem un ielām 2026.–2028. gadam finansējums pieaudzis pēdējo 10 gadu laikā tikai par 25%. Savukārt Valsts autoceļu fonds pēdējos 10 gados pieaudzis par 34,7%. Pašreizējais pašvaldību mērķdotāciju apjoms ir 60% no 2008. gada finansējuma. Lai novērstu arvien pieaugošās disproporcijas starp pašvaldību mērķdotācijām un finansējumu budžeta apakšprogrammā “Valsts autoceļu fonds” ik gadus palielināt pašvaldību īpatsvaru līdz tiek sasniegts vismaz 30% no VAF finansējuma. Pašvaldību mērķdotāciju iespējamajam pieaugumam vidējā termiņā jābūt procentuāli līdzvērtīgam.
Puses vienojās jautājumā par pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanu. Sarunās arī diskutēja par jautājumu sociālā klimata plāna kontekstā autotransporta pēc pieprasījuma koncepta ietveršanu tajā. Noslēgumā vienojās organizēt LPS vadītāja, Klimata un enerģētikas ministra un satiksmes ministra trīspusēju tikšanos, lai pārrunātu aktuālo klimata jautājumu transporta jomā.
