Tiek prognozēts vēsturiski lielākais ES fondu un AF ieguldījumu apjoms valsts ekonomikas transformācijai – 1,3 miljardi eiro ik gadu 2025. un 2026. gadā, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējos ES fondu periodos. Ieguldījumi plānoti infrastruktūrā, produktivitātē, eksporta veicināšanā un cilvēkkapitāla konkurētspējas veicināšanā.
2025. gada pirmajā ceturksnī konstatēts būtisks kāpums gan attiecībā uz apstiprinātajiem ES fondu investīciju noteikumiem, gan projektu atlasēm, gan noslēgtajiem projektu līgumiem, kas iezīmē turpmāku apjomīgu investīciju ieplūdi tautsaimniecībā.
Līdz aprīlim apstiprināti Ministru kabineta (MK) noteikumi par 3,4 miljardiem eiro jeb 80 % no Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma. Projektu atlases notikušas dažādās jomās par 2,8 miljardiem eiro jeb 66 %. Rezultātā noslēgti projektu līgumi par vairāk nekā 40 % jeb aptuveni 1,8 miljardiem eiro, un tiek veiktas ES līdzfinansējuma izmaksas projektu īstenotājiem.
Attiecībā uz Atveseļošanas fondu Latvija sasniegusi 50 % rādītāju izpildi, un līdz šim no Eiropas Komisijas budžetā saņemti jau 801 miljons eiro jeb ~ 40% no kopējā 1,97 miljardu eiro piešķīruma.
Saeimas komisijas pārstāvji tiks informēti arī par ES fondu 2021.–2027. gada programmas vidusposma grozījumiem, kas jau ir noslēguma fāzē un plānoti apstiprināšanai valdībā līdz aprīļa beigām. Vidusposma grozījumu galvenais fokuss ir uz drošību un noturību, paredzot:
- 33,3 miljonus eiro kiberdrošībai un ministriju IKT sistēmu stiprināšanai,
- 35 miljonus eiro enerģētiskās neatkarības veicināšanai,
- 22 miljonus eiro militārās mobilitātes un reģionālās infrastruktūras uzlabošanai,
- 46,8 miljonus eiro patvertņu izbūvei un katastrofu pārvaldības centru attīstībai,
- 27,35 miljonus eiro materiāli nenodrošinātajiem, lai nodrošinātu finansējumu pārtikas paku programmas nepārtrauktībai.
Lai noslēgtu vidusposma grozījumu paku, 28. marta ES fondu tematiskās komitejas sēdē konceptuāli tika atbalstīta apjomīga transporta nozares ES fondu investīciju pārstrukturizācija, pārvirzot vairāk nekā 450 miljonus eiro stratēģiski nozīmīgiem transporta projektiem. Tai skaitā dzelzceļa savienojuma starp Rīgas lidostu, Centrālo staciju un Salaspili pārskatīšanai un optimizēšanai, bateriju elektrovilcienu iegādei, ostu infrastruktūras attīstībai un pretdronu aizsardzības sistēmas izveidei lidostā.
FM pārstāvji komisijas sēdē informēs arī par administratīvā sloga mazināšanas pasākumiem ES fondu ieviešanā. Līdz šim saņemti 148 priekšlikumi no ministrijām un pašvaldībām, kurus FM apkopojusi rīcības plānā. Par augstākajām prioritātēm noteikta projektu atlases vienkāršošana, uzraudzības efektivizēšana un iepirkumu jautājumu risināšana. Uzsvars likts arī uz nacionālo prasību pārskatīšanu, atsakoties no tām, kas pārsniedz ES regulējuma ietvaru, lai mazinātu administratīvo slogu un samazinātu atskaišu apjomu. Līdz jūnija beigām paredzēts pārskatīt normatīvo regulējumu un sagatavot attiecīgus grozījumus Ministru kabineta noteikumos.
Marta izskaņā FM aicinājusi sociālos, sadarbības partnerus, kā arī uzņēmēju pārstāvjus sniegt priekšlikumus birokrātijas mazināšanai ES fondu ieviešanā, uzsākot nākamo posmu – plašāka viedokļu apkopošana no partneriem, kas pārstāv uzņēmēju intereses un strādā ar finansējuma saņēmējiem.
Kopumā administratīvā sloga mazināšanas rīcības plānā ietvertos pasākumus paredzēts īstenot līdz šī gada otrā ceturkšņa beigām.
