Tajā draudus demokrātijai un nepieciešamo rīcību tās aizsardzībai Latvijas delegācijas vadītājas un Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas vadītā diskusijā apsprieda Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents Teodors Rusopulu (Theodoros Rousopoulos), Latvijas Valsts prezidents (2019–2023) un bijušais Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Egils Levits un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Atklājot diskusiju, Z. Kalniņa-Lukaševica akcentēja jauno tehnoloģiju lomu jaunajā laikmetā, to radītos riskus demokrātijai un vienlaikus arī potenciālu tās aizsardzībai.
“Mēs dzīvojam laikā, ko nākotnes vēsturnieki vērtēs un analizēs. Pēc visām vēsturiskajām grūtībām, Latvija ir ieguvusi neatkarību un drošību, atjaunojusi demokrātiju, tomēr šodien mēs atkal saskaramies ar jauniem, daudz viltīgākiem draudiem – informatīvo karu un tehnoloģijām, kas tiek izmantotas pret mums,” uzrunājot klātesošos, uzsvēra diskusijas iniciatore Z. Kalniņa-Lukaševica.
T. Rusopulu diskusijas ievadā izcēla Latvijas sasniegumus un pienesumu šī brīža darbam, aizsargājot demokrātiju. Viņš norādīja, ka demokrātija jau senāk periodiski ir bijusi apdraudēta un par to bijušas diskusijas un cīņas, taču jaunās tehnoloģijas radījušās jaunus draudus – notiek informācijas karš.
E. Levits brīdināja, ka Rietumu sabiedrību pamatvērtības – atklātība, vienlīdzība un taisnīgums – tiek ciniski izmantotas, lai grautu demokrātiju no iekšienes. Viņš vērsa īpašu uzmanību uz masveidīgu sabiedrības viedokļu manipulāciju, ko īsteno demokrātiskajām sabiedrībām naidīgi strāvojumi. E. Levits arī norādīja, ka sociālās platformas tiek izmantotas to īpašniekiem simpātisku politisko uzskatu izplatīšanai, mazinot viedokļu daudzveidību. Viņš akcentēja, ka esot demokrātijas krīzes apstākļos, nepieciešams aizstāvēt savas vērtības, un Eiropas Padome ir organizācija, kam tas ir pa spēkam.
Savukārt J. Sārts iezīmēja pasaulē valdošās tehnoloģiju attīstības tendences, atgādinot, ka demokrātijas mugurkauls ir informācijas aprite un diskusija. J. Sārts akcentēja mākslīgā intelekta tehnoloģiju dominējošo lomu un tā potenciālu – tas vienlaikus ir gan drauds, gan iespēja, kas jāizmanto. J. Sārts vērsa klātesošo politiķu uzmanību uz nepieciešamību Eiropas valstīm investēt mākslīgā intelekta un citās digitālajās inovācijās. Viņš brīdināja, ka vēl ir atlikuši daži gadi līdz mākslīgā intelekta dominancei, un šobrīd esam izšķiršanās priekšā, vai ļaut mākslīgā intelekta tehnoloģijām attīstīties tikpat nekontrolēti kā savulaik sociālajiem medijiem.
“Brīdī, kad demokrātiskās vērtības rietumu pasaulē jau šķita pašsaprotamas, mēs saskaramies ar uzbrukumiem tām no nedemokrātisku režīmu puses. Vērtības, kas cēla rietumu pasaules labklājību, šodien tiek izmantotas kā ierocis pret pašām demokrātijām. Tādēļ mums ir jābūt modriem un jāaizstāv tas, kam patiesi ticam,” diskusijas noslēgumā uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica. Viņa norādīja, ka demokrātiskajām Eiropas valstīm nav atlicis daudz laika, lai sagatavotu atbilstošu “vairogu” savu pamatvērtību pasargāšanai, tādēļ darbs pie tiesiskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem ir veicams neatliekami.
Diskusijas ieraksts pieejams šeit.
