“Ārvalstu iejaukšanās demokrātiskajos procesos ir reāls drauds Eiropas drošībai. Sagatavotais ziņojums sniedz iespēju saskatīt un padziļināti izvērtēt apdraudējumus, kas saistīti ar arvien pieaugošo ārvalstu iejaukšanās praksi Eiropā un arī citviet pasaulē. Šis ziņojums uzsver, ka jāsper konkrēti soļi Eiropas demokrātijas un drošības aizsardzībai. Mums ir jārīkojas pirms ir par vēlu,” akcentē Z. Kalniņa-Lukaševica.
Ārvalstu iejaukšanos var raksturot kā tīšu, slēptu un manipulatīvu, pārsvarā nelikumīgu svešas varas vai tās interesēs darbojošos pārstāvju iejaukšanos ar mērķi sekmēt to politisko, ekonomisko vai militāro mērķu sasniegšanu. Tā apdraud vai negatīvi ietekmē demokrātisko valstu drošību, vērtības, demokrātiskās procedūras, politiskos procesus un spēju tikt galā ar ārkārtas situācijām, pausts ziņojumā.
Z. Kalniņas-Lukaševicas ziņojumā identificētas vairākas būtiskas tendences un apdraudējumi. Ārvalstu iejaukšanās Eiropas valstu demokrātiskajos procesos pieaug, un tas jo īpaši novērojams pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Ārvalstu iejaukšanās ietver gan dezinformācijas kampaņas, gan politisko organizāciju nelikumīgu un slēptu finansēšanu, centienus ietekmēt vēlēšanas, kā arī korupciju un ekonomiskā spiediena izdarīšanu pret valsti. Spilgti piemēri šādām aktivitātēm ir Moldovas un Rumānijas vēlēšanas 2024. gadā.
Tāpat draudus rada mākslīgā intelekta ļaunprātīga izmantošana. Eiropas demokrātijām nedraudzīgi ārvalstu spēlētāji izmanto viltus ziņas un dažādas platformas un tīklus, lai veicinātu sabiedrības šķelšanos un grautu sabiedrības uzticību valsts pārvaldes struktūrām. Tehnoloģiju gigants “Meta” ziņo, ka Krievija ir galvenais avots šādām operācijām tās sociālajās platformās, kurai seko Irāna un Ķīna.
Ziņojumā ir ietverti konkrēti priekšlikumi Eiropas padomes dalībvalstīm, tajā skaitā aicinājums stiprināt vēlēšanu drošību, attīstīt dezinformācijas apkarošanas mehānismus, stingrāk regulēt politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanas avotus. Sankcijas pret indivīdiem, uzņēmumiem un institūcijām, kas iesaistīti kiberuzbrukumos, nelikumīgā finansēšanā, mediju manipulācijās un vēlēšanu ietekmēšanā ir piemērota atbilde.
Tāpat ziņojumā arī uzsvērts, ka ļoti būtiski veicināt sabiedrības spēju kritiski izvērtēt pieejamo informāciju un pieņemt izsvērtus lēmumus. Svarīgi jau agrīnā vecumā attīstīt medijpratību un kritisko domāšanu gan attiecībā uz informāciju, gan finanšu lēmumiem, novēršot īpaši jauniešu “iekrišanu” naudas atmazgāšanas noziegumos, pauž Z. Kalniņa-Lukaševica.
Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Politiskā komiteja virza šo ziņojumu, iekļaujot arī komitejas locekļu priekšlikumus, apstiprināšanai Asamblejas plenārsesijā, kas notiks aprīlī.
