DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
31. martā, 2025
Lasīšanai: 3 minūtes

Doktoranti un zinātniskā grāda pretendenti aicināti pieteikties zinātniskai konferencei “Jauno pētnieku diena 2025”

Līdz 25. aprīlim ir atvērta pieteikšanās zinātniskai konferencei “Jauno pētnieku diena 2025”, kurai aicināti pieteikties humanitāro un sociālo zinātņu doktoranti un zinātniskā grāda pretendenti. Konferenci rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar LU Doktorantūras skolu un Latvijas Jauno zinātnieku apvienību.

Konferences mērķis ir sekmēt jauno pētnieku akadēmisko tīklošanos un rosināt starpnozaru pētījumus, vienlaikus iepazīstinot plašāku sabiedrību ar aktuālajiem humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu virzieniem.

Konferencei ir iespējams pieteikt sev aktuālus tematus, kas saistīti ar promocijas darba pētījuma tēmu, metodoloģiju vai problemātiku, ne tikai kā zinātniskus ziņojumus, bet arī starpdisciplinārus priekšlasījumus. Piedalīties mudināti humanitāro un sociālo zinātņu doktoranti un zinātniskā grāda pretendenti, kas izstrādā pētījumus kādā no šīm jomām vai starpnozaru laukā:

  • antropoloģijā;
  • arhitektūrā;
  • dzimtes studijās;
  • filozofijā;
  • folkloristikā;
  • kultūras teorijā;
  • kustības mākslā;
  • literatūrzinātnē;
  • mākslas teorijā;
  • mūzikā;
  • teātra un kino vēsturē un teorijā;
  • tēlotājmākslā;
  • valodniecībā;
  • vēsturē;
  • vides cilvēkzinātnē;
  • vizuālajā mākslā.

Konferences rīkotāji sagaida arī pieteikumus, kas saistīti ar laikmetīgām teorijām un metodoloģiju, tostarp feminismu, kvīru teoriju, seksualitātes studijām, posthumānismu, afektu teoriju, ekokritiku, jauno materiālismu, autoetnogrāfiju, nespējas studijām u. c.

Uzstāties ar priekšlasījumiem ir aicināti jaunie pētnieki no dažādām augstskolām Latvijā, kā arī no ārvalstu augstskolām. Individuālā priekšlasījuma ilgums, ieskaitot diskusiju, ir paredzēts 20 minūtes, bet priekšlasījuma valoda pēc izvēles – latviešu vai angļu.

Pieteikumā jānorāda referenta vārds, priekšlasījuma tēma, satura izklāsts līdz 1500 zīmēm, pārstāvētā mācību institūcija vai darbavieta, e-pasta adrese.

Pieteikumus dalībai konferencē ir iespējams iesniegt līdz 2025. gada 25. aprīlim elektroniski: https://ej.uz/jaunopetniekudiena2025.

Paziņojumu par priekšlasījuma iekļaušanu konferences programmā dalībnieki saņems līdz 2025. gada 1. maijam. Visi konferences dalībnieki saņems e-apliecinājumus par dalību konferencē “Jauno pētnieku diena 2025”.

Konference norisināsies 27. maijā no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00, LU Doktorantūras skolas zālē “Sapere aude”, Kalpaka bulvārī 4, Rīgā.

Konferencei tiks nodrošināta interneta tiešraide.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā “Jauno pētnieku diena” ir ikgadēja publiska konference, kas notiek pavasara semestra izskaņā un pulcē doktorantus vai zinātniskā grāda pretendentus no Latvijas un pasaules. Pasākuma mērķis ir veicināt pētnieku, kas atrodas zinātniskās karjeras sākuma posmā, akadēmisko izaugsmi, kā arī sniegt pētniekiem iespēju tīkloties un saliedēties ar kolēģiem no citām institūcijām.

Konferences tapšanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI