Saeimas priekšsēdētājas biedre atzīmēja, ka vairāk nekā desmit gadu laikā vienotais Baltijas valstu zāļu iepirkuma līgums ir palīdzējis mums samazināt izmaksas un uzlabot piekļuvi būtiskākajām zālēm. Paplašinot šo iniciatīvu, mēs varam stiprināt savas veselības rezerves, nodrošinot gatavību nākotnes izaicinājumiem, pauda A.Ņenaševa, vienlaikus atzīmējot arī nepieciešamību nodrošināt pārrobežu datu apmaiņu un savietojamību.
“Veicinot pārrobežu datu apmaiņu, mēs varam atvērt durvis ātrākai diagnozei, labākai ārstēšanai un spēcīgākai sabiedrības veselībai,” sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre, atzīmējot, ka datu koplietošana stiprina arī medicīnisko izpēti, ļaujot izstrādāt jaunas ārstēšanas metodes un uzlabot personalizētu medicīnu, kā arī slimību profilakses stratēģijas. “Tādā veidā varam arī uzlabot efektivitāti un nodrošināt godīgāku, iekļaujošāku medicīnisko pakalpojumu pieejamību visiem Baltijas iedzīvotājiem,” sacīja A.Ņenaševa.
Kā vienu no šī brīža prioritātēm Saeimas priekšsēdētājas biedre akcentēja stratēģisko medicīnas rezervju veidošanu. “Neseno krīžu pieredze ir skaidri parādījusi, ka sagatavotība ir ļoti svarīga. Labi koordinēta rezervju sistēma stiprinās mūsu noturību un nodrošinās mūsu pilsoņiem piekļuvi kritiski svarīgām zālēm un medicīnas piederumiem ārkārtas situācijās,” pauda A.Ņenaševa.
Baltijas Asamblejas Veselības, labklājības un ģimenes komiteja šodien pulcējusies Tallinā, lai diskutētu par to, kā uzlabot veselības aprūpi, izmantojot datu apmaiņu Baltijas valstīs, kā arī uzklausītu jomas lietpratējus par Baltijas valstu sadarbību kopīgu medicīnisko iepirkumu veicināšanā un rezervju veidošanā veselības aprūpē. Kopā ar Saeimas priekšsēdētājas biedri komitejas sēdē piedalās arī Baltijas Asamblejas prezidents, Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns.
