Priekšlikumi izstrādāti ar mērķi veicināt krājaizdevu sabiedrību attīstību Latvijā, kas ir alternatīva nebanku kreditētāju pakalpojumiem reģionos. Latvijā darbojās 25 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, kas saskaņā ar Latvijas Bankas datiem uz 2024. gada septembri pārvaldīja aktīvus 29,4 miljonu eiro apmērā, ar kopējo noguldījumu apmēru 19,8 miljoniem eiro un kopējo peļņu deviņos mēnešos 2024. gadā 338 tūkstošu eiro apmērā. Uz šo brīdi juridisko personu loku (biedrus: individuālos komersantus, individuālos (ģimenes) uzņēmumus, zemnieku vai zvejnieku saimniecības) kreditē 15% no krājaizdevu sabiedrībām, kuru kopējais kredītportfelis ir 25,5 miljoni eiro.
Jaunais regulējums juridisko personu kreditēšanai paplašina kreditēšanas subjektu loku, ļaujot krājaizdevu sabiedrībām sniegt pakalpojumus juridiskām personām – komercsabiedrībām un kooperatīvām sabiedrībām. Vienlaikus ar šo regulējumu tiek noteiktas minimālās biedru skaita (vismaz 120) un pašu kapitāla apmēra prasības (vismaz 120 000 eiro), jauna pašu kapitāla definīcija un jauna kapitāla saglabāšanas prasība. Tāpat tiek noteikts pienākums no krājaizdevu sabiedrību valdes locekļu vidus iecelt personu, kura ir atbildīga par kreditēšanas pakalpojumiem. Turpmāk, lai sniegtu kreditēšanas pakalpojumus juridiskajām personām, krājaizdevu sabiedrībām būs jāsaņem atļauja Latvijas Bankā.
Krājaizdevu sabiedrību regulējums finansējuma pieejamībai uzņēmējiem ir viena no prioritātēm Ministru prezidentes valdības uzrāviena plānā 2025. gadam. Plānots, ka jaunie grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā stāsies spēkā 2025. gada 1. oktobrī.
Sēdē piedalījās Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un krājaizdevu sabiedrību pārstāvji.
