Dzīvojot Eiropā, demokrātija ir mūsu katra ikdiena. Tā ir mūsu sabiedrības vērtību sistēma, kuras pamatā ir brīvas vēlēšanas, cilvēktiesības un vārda brīvība. Tāpēc šajā trauksmainajā laikā demokrātijas vērtības un to aizstāvība ir vitāli svarīga. D.Mieriņa aicināja kolēģus apzināties, ka demokrātijas pretinieki ir tie paši, kas apdraud arī mūsu fiziskās robežas.
Šobrīd svarīgi ir stiprināt sabiedrības noturību, to izglītojot, it īpaši jauniešus, kuri digitālajā vidē ir visaktīvākie un reizē arī mazāk aizsargātie, akcentēja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka stabilitāte un pārticība Eiropā ir novedusi mūs līdz radikālu politisko spēku nākšanai pie varas. Tāpēc mums ir jāspēj demokrātijas pretiniekiem atbildēt gan ar manipulatīvu sistēmu apkarošanu, gan efektīvu regulējumu mākslīgā intelekta jomā, un tam ir nepieciešami finansiāli ieguldījumi.
D.Mieriņa atgādināja, ka imperiāla un noziedzīga diktatora vadīta valsts plosa demokrātisko Ukrainu, tāpēc mūsu pienākums ir nodrošināt taisnīgumu: “Krievijai un Putinam ir jāsaņem sods. Pastrādātie noziegumi ir jāizmeklē. Pretējā gadījumā nonivelēsim taisnīguma principu, nolaidīsim zemāk morāles latiņu un vērtību sistēmu.” D.Mieriņa arī akcentēja, ka, dzīvojot Eiropas austrumu robežā, kara tuvumu izjūtam jau trīs gadus, taču mūsu cilvēki domās un darbos ir kopā ar ukraiņu tautu. Piedzīvotā Baltijas okupācija 50 padomju gadus ļauj saprast Ukrainas tautu cīņā par savu brīvību un neatkarību 21.gadsimtā.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka taisnīga un ilgtspējīga miera pamatā Ukrainā ir cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma aizsardzība: “Šiem principiem jākļūst par pamatu Ukrainas miera procesā. Mieram Ukrainā jābalstās nosacījumos, kas Ukrainas tautai ir pieņemami visos aspektos.”
Saeimas priekšsēdētāja no 19. līdz 20.martam Strasbūrā piedalās Eiropas parlamentu priekšsēdētāju konferencē. Tajā spriež par demokrātijas stiprināšanu, vārda brīvības nodrošināšanu polarizācijas un nenoteiktības laikos, kā arī pievēršas jautājumam par vardarbību pret politiķiem.
Konferenci kopš 1975.gada organizē Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA), un tajā regulāri piedalās Eiropas Padomes dalībvalstu parlamentu, EPPA novērotāju un partnervalstu parlamentu, kā arī starptautisko parlamentāro asambleju un citu reģionu parlamentu priekšsēdētāji. Konferencē piedalās vairāk nekā 60 spīkeru vai priekšsēdētāja vietnieku un aptuveni 400 delegātu. Šogad aprit 50 gadi kopš pirmās konferences.
