“Mums būtu jāpāriet uz sistēmu, kur budžeta izdevumi ir saistīti ar ļoti konkrētu mērķu sasniegšanu gan nozaru līmenī, gan konkrētu sniegto pakalpojumu līmenī. Jau šogad sākam uz rezultātu vērsta budžeta procesa pilotprojektus trīs ministrijās – Finanšu ministrijā, Ekonomikas ministrijā un Satiksmes ministrijā. Vienlaikus ar visām ministrijām strādājam pie nozaru stratēģisko mērķu definēšanas, lai valsts budžets kļūtu efektīvāks, caurspīdīgāks un vērsts uz iedzīvotāju labklājību ilgtermiņā,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens. “Uz rezultātu vērsta budžeta ieviešana ir ilgtermiņa process, kas tiek īstenots vienlaikus ar darbu pie izdevumu mazināšanas un aizsardzības budžeta palielināšanas jau šim un nākamajiem gadiem.”
Lai nodrošinātu efektīvāku un caurspīdīgāku valsts budžeta pārvaldību un uzlabotu valsts budžeta izdevumu sasaisti ar nozaru politiku mērķiem un rezultātiem, turpinās stratēģiskās un finanšu vadības pilnveide. Tās mērķis ir pilnveidot snieguma rādītājus visās budžeta programmās, uzlabot publisko finanšu vadību un veicināt sabiedrības uzticību, palielinot budžeta caurspīdīgumu. Uz rezultātu vērsta budžeta veidošanas princips paredz, ka ministriju budžetiem plānošanas posmā ir jāatbild uz trim galvenajiem jautājumiem: kādus rezultātus plānots sasniegt, kā tie tiks sasniegti un kā piešķirtais finansējums tiks izmantots, lai sasniegtu izvirzītos mērķus efektīvā un pārskatāmā veidā.
Pašlaik norisinās pāreja no pieejas, kas balstīta uz papildu līdzekļu piešķiršanu, uz pieeju, kas koncentrējas uz konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem, efektīvāk izmantojot esošos resursus. Tas nozīmē, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta izdevumu efektivitātei un budžeta plānošanai, kas balstīta uz skaidri definētiem mērķiem un ilgtermiņa izmaiņām sabiedrībā. Valsts budžeta procesam jāatspoguļo valdības politikas prioritātes, vienlaikus nodrošinot optimālu līdzekļu sadali un uzlabojot publisko pakalpojumu kvalitāti.
Uz rezultātu vērsta budžeta pieeja ir viens no publiskās pārvaldības attīstības virzieniem, kas sekmē sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanu un efektīvāku publisko pakalpojumu nodrošināšanu visās valsts pārvaldes jomās. Tāpēc ir būtiski nepārtraukti pilnveidot budžeta plānošanas un izpildes procesu, izveidojot nepieciešamos priekšnosacījumus tālākai attīstībai.
Turpmākajos gados plānots pilnveidot valsts budžeta plānošanas principus, uzsverot sasniedzamos rezultātus, nevis tikai izdevumu sadali. Šī pieeja veicinās publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un stiprinās sabiedrības uzticību valdībai.
Līdz 2027. gadam paredzēts ieviest jaunu budžeta struktūru, un no 2028. gada budžeta sistēma pilnībā tiks sasaistīta ar snieguma informāciju, fiskālajiem nosacījumiem un Eiropas Savienības plānošanas ciklu, kā arī Latvijas Nacionālā attīstības plāna (NAP) jauno periodu. Šīs reformas sekmēs ilgtermiņa stabilitāti un valsts ekonomisko attīstību.
