Apstrīdētā norma noteica, ka šajos noteikumos minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro, bet ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp tiem dzīvokļu īpašniekiem (ja tādi ir dzīvojamā mājā), kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti.
Lieta ierosināta pēc Senāta pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā ir civillieta, kurā celta prasība par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un saņemto komunālo pakalpojumu parāda piedziņu. Prasībā iekļauts parāds par ūdens patēriņa starpību, kas aprēķināts, pamatojoties uz apstrīdēto normu. Laikā, kad starp pusēm radās konkrētā tiesiskā attiecība, pienākumu veikt maksājumu par ūdens patēriņa starpību regulēja apstrīdētā norma, tādējādi pieteikuma iesniedzējam šī norma ir jāpiemēro konkrētās lietas izspriešanā.
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar personai Satversmes 105. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz īpašumu, jo dzīvokļa īpašnieka pienākums samaksāt visas ēkas ūdens patēriņa starpību, ja atsevišķajā īpašumā nav uzstādīts ūdens patēriņa skaitītājs, ir acīmredzami nesamērīgs. Ūdens patēriņa starpības sadalē netiekot ņemti vērā papildu apstākļi, kas var izraisīt šo starpību, kā arī neesot noteiktas maksimālās ūdens patēriņa normas. Turklāt ūdens patēriņa starpība dzīvokļa īpašniekam neesot iepriekš paredzama un varot ievērojami svārstīties, kas būtiski sadārdzina maksu par ūdensapgādes pakalpojumu.
Satversmes tiesa uzaicināja Ministru kabinetu līdz 2025. gada 19. maijam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2025. gada 18. augusts. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Lēmums par lietas ierosināšanu
Saistītā lieta: 2025-12-03
