Apaļā galda sarunu dalībnieki uzsvēra, ka mērķtiecīgai rīcībai nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzībā klimata pārmaiņu laikā ir svarīga informētība, dziļāka saikņu izpratne, vides tēmu klātesamība dažāda līmeņa izglītībā, tostarp ārpus formālās izglītības, aktīva vietējo kopienu iesaiste stratēģiskajā plānošanā un sabiedriskajās apspriešanās, kā arī labās prakses popularizēšana.
Sarunu dalībnieki ne tikai saskatīja esošās klimata pārmaiņu ietekmes uz dažādām Latvijas kultūrtelpā esošām dzīvā mantojuma praksēm, bet tradicionālajās zināšanās un prasmēs saredzēja arī ierosmju avotu klimatam saudzīgākam dzīvesveidam un prasmei pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
Eiropas mērogā būtu svarīgi apsvērt mērķēta finansējuma iespējas nemateriālā kultūras mantojuma iniciatīvām kā adaptēšanās taktikai klimata pārmaiņās. Būtiski ir veidot vairākpakāpju pielāgošanās stratēģijas gan jau esošajiem riskiem, gan potenciālajiem apdraudējumiem nākotnē, turklāt izmantojot jau funkcionējošus klimata pārmaiņu analīzes rīkus tālāko rīcības modeļu plānošanai.
Sarunu dalībnieku – dažādu jomu ekspertu, zinātnieku un nemateriālā kultūras mantojuma kopienu pārstāvju – viedokļi apkopotu veidā drīzumā tiks iestrādāti projekta “Zaļais mantojums. Klimata pārmaiņu ietekme uz nemateriālo kultūras mantojumu” gatavotajās politikas rekomendācijās kā nacionālam, tā Eiropas mērogam. Tāpat ieteikumi iekļausies “Zaļā mantojuma” rokasgrāmatā, ko 2025. gadā, projektam noslēdzoties, sagatavos starptautiskā grupa.
Sarunu otrā diena bija veltīta ne tikai apaļā galda secinājumu apkopošanai, vēstot par tiem plašākai sabiedrībai, bet arī šī brīža situācijas iezīmēšanai Eiropas mērogā, kur kā biežākais risks ir minēti ekstremāli laikapstākļi un to dažādās ietekmes uz nemateriālo kultūras mantojumu. Veiktā izpēte atklāj, ka pašreiz klimata pārmaiņas tieši skar jau vairākas Eiropas valstu tradīcijas, tostarp nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā, kas pietuvinājumā jau ir analizētas LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku sagatavotajā zinātniskajā publikācijā, vīnkopības tradīcijas Vācijā, alpīnismu Šveicē, Itālijā, Francijā, Valensijas paelju Spānijā, slidošanu pa dabīgo ledu Nīderlandē, Čeri festivālu Itālijā un citas. Pašreiz apzinātie piemēri ir detalizēti skaidroti arī interaktīvā tiešsaistes rīkā – “Zaļais mantojums” gadījumpiemēru kartē.
Sarunu izskaņā tika demonstrēta dokumentālā filma “Viedā saimniekošana – Zimbabves stāsts”, ko 2024. gadā veidoja režisors Kārlis Lesiņš, operators Mārtiņš Jurevics, producente Ingrīda Strazdiņa, atklāja, kā savstarpēji saistās kultūras mantojuma, klimata pārmaiņu un klimata taisnīguma tēmas. Uzrunājot filmas skatītājus, režisors Kārlis Lesiņš norādīja, cik svarīgi, dokumentējot šīs tēmas, ir neaizrauties ar stereotipiskiem priekšstatiem par tām, bet raudzīties uz filmas pieteikto tematiku godīgi un aptveroši.
Apaļā galda sarunu pasākums bija daļa no starptautiska ERASMUS+ projekta “Zaļais mantojums. Klimata pārmaiņu ietekme uz nemateriālo kultūras mantojumu” (Green Heritage. The Impact of Climate Change on the Intangible Cultural Heritage: D5. 13 Policy Roundtable – M29), kas pulcē partnerus un pētniekus no Latvijas, Grieķijas, Itālijas, Spānijas un Beļģijas, lai pievērstu uzmanību klimata pārmaiņu tiešajām un netiešajām ietekmēm uz nemateriālo kultūras mantojumu un tā ilgtspējai. Latviju projektā pārstāv LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
