Likums paredz īpašu Kuldīgas vēsturiskā centra pārvaldības un uzraudzības sistēmu, kas tostarp veicinās valsts, pašvaldības un sabiedrības sadarbību kultūras mantojuma aizsardzībā.
Kuldīgas vecpilsēta ir iekļauta Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) pasaules mantojuma sarakstā, un pilsētas vēsturiskā centra likums pieņemts, lai noteiktu šīs kultūrvēsturiskas vietas saglabāšanu, aizsardzību, attīstību un pilnvērtīgu pārvaldību.
Likumā noteikta Kuldīgas vecpilsētas un aizsardzības zonas teritorija 173,18 hektāru platībā. Vēsturiskās vides saglabāšanai šajā teritorijā noteikti ēku būvniecības un pārbūves ierobežojumi, kā arī no 2029.gada vecpilsētā esošiem nekustamajiem īpašumiem noteikts pienākums šīs ēkas apdrošināt.
Tāpat likums paredz, ka šiem īpašumiem zemesgrāmatā būs jāatspoguļo to īpašais statuss – kultūras piemineklis pasaules mantojuma vietā.
Plašākas tiesības iesaistīties nekustamā īpašuma jautājumos paredzētas Kuldīgas novada pašvaldībai. Lai novērstu kultūrvēsturisko ēku bojāeju, pašvaldība nepienācīgi uzturētus, nesakoptus vai novārtā atstātus īpašumus varēs arī atsavināt.
Likums paredz izveidot Kuldīgas vecpilsētas sadarbības padomi, kas koordinēs valsts, pašvaldības un sabiedrības iesaisti mantojuma pārvaldībā. Likumā noteiktas arī īpašas prasības vecpilsētas ainavas un citu īpašas nozīmes universālās vērtības elementu aizsardzībai un atrunātas prasības ietekmes uz mantojumu novērtējumam.
Kuldīgas vecpilsētas likuma projekta autori anotācijā uzsvēruši, ka īpašais likums stiprinās Kuldīgas kā kultūras tūrisma galamērķa konkurētspēju, piesaistīs investīcijas un radīs jaunas uzņēmējdarbības iespējas, vienlaikus saglabājot pilsētas autentisko vidi.
