“Kultūras mantojuma iestāžu darbinieku profesionālā loma mūsdienu apdraudējumu un digitālās transformācijas apstākļos ir arī drošības jautājums. Pieaugošais darba apjoms, tehnoloģiskā sarežģītība, hibrīdapdraudējumi un nepietiekamais atalgojums rada riskus, kas var ietekmēt valsts spēju funkcionēt krīžu situācijās, jo īpaši šā brīža apstākļos, kuros arhīva, muzeju, bibliotēku, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un citu kultūras vērtību lolojošo institūciju darbinieku atalgojums nav konkurētspējīgs pat ar vidējo darba algu sabiedriskajā sektorā, tāpēc kultūras mantojuma un citās kultūras iestādēs nodarbināto atalgojuma palielināšana ir neatliekami risināms jautājums!” uzsver kultūras ministre Agnese Lāce.
Piemēram, laikā no 2022. līdz 2026. gadam valstī noteiktā minimālā alga ir pieaugusi par 56%, savukārt Arhīvam būtiskās 8. mēnešalgas grupas – galveno arhīvistu, fondu glabātāju, vecāko ekspertu, arhīva ekspertu, glabātavu vadītāju u. c. – algu kāpums šajā periodā bijis tikai 23%. Rezultātā vidējā alga šajā grupā paaugstināta vien līdz 1191 eiro bruto, kamēr vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā Latvijā 2025. gadā sasniedza 1935 eiro.
Līdzīga situācija ir arī citās kultūras mantojuma iestādēs, kurās vidējā atlīdzība sasniedz vien 60–70% no vidējās algas sabiedriskajā sektorā, un atlīdzības budžeta nekonkurētspēja apdraud iestāžu spēju noturēt pieredzējušus speciālistus, nodrošināt zināšanu un kompetenču pēctecību, garantēt kritisko funkciju nepārtrauktību.
Kultūras ministrijas (KM) ieskatā jau no š. g. 1. jūnija nepieciešams palielināt mantojuma iestāžu un citu Latvijas kultūras vērtību lolojošo institūciju darbinieku atlīdzību, tiecoties samērot to ar faktisko darba apjomu, riskiem un atbildības līmeni. Tādēļ KM iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu, kas paredz arī finansējuma pārdali KM budžeta ietvaros, lai nodrošinātu KM padotībā esošo kultūras mantojuma iestāžu, Nacionālā kino centra darbinieku noturības stiprināšanu un iespēju palielināt kopējo valsts kultūras kapitālsabiedrību personāla izmaksu attiecību pret kopējiem kapitālsabiedrības ieņēmumiem “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma” izpratnē salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.
Jau ziņots, ka pēc KM iniciatīvas kultūras vērtību saglabāšanas jautājumi iekļauti Valsts civilās aizsardzības plānā; tāpat KM izstrādāts Plāns kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās, kas paredz ceļa karti kultūras mantojuma vērtību aizsardzībai, tostarp norādot uz nepieciešamību stiprināt iestāžu darbinieku kapacitāti civilās aizsardzības, kiberdrošības un kultūras mantojuma vērtību aizsardzības jautājumos.
