Ekonomikas lejupslīdi 2024. gadā kopumā noteikusi galvenokārt zemā ekonomikas izaugsme pasaulē un galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kur attīstības tempus joprojām bremzējis gan Krievijas sāktais karš Ukrainā un tam sekojušais cenu kāpums, gan joprojām augstās procentu likmes. Saspringtā ģeopolitiskā situācija, augstā nenoteiktība un nedrošība par nākotni savukārt kavējusi privātā patēriņa pieaugumu, kam, ņemot vērā strādājošo iedzīvotāju ļoti spēcīgo ienākumu kāpumu, bija visas iespējas augt daudz straujāk, un vienlaikus būtiski kritusies arī investīciju aktivitāte. Tādējādi ekonomikas izaugsmi visbūtiskāk ir veicinājis sabiedriskā patēriņa pieaugums par 7,6%, kamēr privātais patēriņš pērn palielinājies tikai par 0,6%, bet investīcijas kritušās par 6,7% un eksports samazinājies par 1,7%. Vienlaikus ārējās tirdzniecības devums ekonomikas izaugsmē bijis pozitīvs, jo preču un pakalpojumu imports ir samazinājies vēl straujāk – par 2,4%.
Nozaru griezumā būtiskākā pozitīvā ietekme pērn bijusi tirdzniecības nozares pieaugumam par 3,4%, kā arī kāpumam valsts pārvaldes un veselības un sociālās aprūpes nozarēs, kamēr kopējo ekonomikas lejupslīdi noteikuši spēcīgie kritumi apstrādes rūpniecības, būvniecības un transporta nozarēs – attiecīgi par 4,6%, 6,9% un 7,9%. Apstrādes rūpniecību negatīvi ietekmējis zemais pieprasījums ārējos tirgos, kura atjaunošanās notikusi lēnāk nekā gaidīts. Tomēr situācija nozarē pērn mēnesi no mēneša turpināja uzlaboties un decembrī, salīdzinot ar 2023. gada decembri, jau bija fiksēts ražošanas apjomu kāpums. Pozitīva dinamika vērojama divās lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – pārtikas produktu ražošanā un kokapstrādē, un šogad gaidāmais apjomu pieaugums jau dos pozitīvu pienesumu ekonomikas izaugsmē.
Līdzīga situācija ir arī mazumtirdzniecības nozarē, kur pērn situācija mēnesi no mēneša uzlabojās un šā gada janvārī turpinājusies izaugsme 2,1% apmērā pret pērnā gada janvāri, apjomiem pieaugot jau septīto mēnesi pēc kārtas. Pieaugumu janvārī nodrošināja nepārtikas preču (bez degvielas) mazumtirdzniecība, tostarp ievērojami pieauga mājsaimniecības elektroierīču tirdzniecība (+23,4%) un būvmateriālu un santehnikas tirgotie apjomi (+12,1%), kā arī par 10,3% auga mazumtirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos. Tikmēr degvielas un pārtikas tirgotie apjomi samazinājās attiecīgi par 1,9% un 0,9%. Šā gada laikā kopā mazumtirdzniecības apjomi varētu pieaugt 2-3% robežās, ko noteiks mērena inflācija un inflāciju pārsniedzošie algu pieauguma tempi, kopumā veicinot spēcīgāku privāto patēriņu.
Tikmēr transporta nozari joprojām turpina negatīvi ietekmēt strukturālās izmaiņas, zaudējot Krievijas tranzīta kravu apkalpošanu Latvijas ostās un dzelzceļā. Tomēr, ņemot vērā jau sasniegto zemo līmeni, arī tālākam būtiskam kritumam šajā nozarē vairs nav vietas.
2025. gadā kopumā, pēc Finanšu ministrijas februāra sākumā atjaunotajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, ekonomikas izaugsme atjaunosies, IKP pieaugumam sasniedzot 1,2%, taču joprojām vēl būs salīdzinoši zema, ņemot vērā gan lēno ekonomikas attīstību galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, gan pieaugošo nenoteiktību un drošības riskus, kas ierobežo patēriņa un privāto investīciju aktivitāti. Papildus riskus rada arī ASV iniciētie tirdzniecības tarifu kari, tajā skaitā iesaistot arī Eiropas Savienības valstis, kas tiešāk vai netiešāk var ietekmēt arī Latviju. Vienlaikus, no pozitīvās puses, iedzīvotāju ienākumu pieaugums joprojām saglabājas spēcīgs, inflācija ir ierobežota, kamēr pamatu publisko investīciju pieaugumam rada gaidāmā Eiropas Savienības investīciju projektu straujāka īstenošana.
