Ziņojumu par Eiropas Savienības (ES) gatavību militāram apdraudējumam un civilajai aizsardzībai Eiropas Komisijas prezidentes uzdevumā sagatavojis bijušais Somijas prezidents Sauli Nīniste (Sauli Niinistö). Tas ietver detalizētu esošās un iespējamās situācijas analīzi ES un risinājumus.
Šobrīd trūkst konkrēta virziena un visaptverošas pieejas ES gatavības stiprināšanai, tai skaitā iespējamām pandēmijām un biotehnoloģiskajiem draudiem, ko pastiprina klimata ietekme, teikts ziņojumā. Arīdzan civilo un militāro struktūru gatavība, kā arī sadarbība un uzticēšanās starp dalībvalstīm nav pietiekama. S.Nīniste norāda, ka nepastāv skaidri noteiktas publiskā un privātā sektora partnerības, kā arī iedzīvotāji ir salīdzinoši pasīvi un maz informēti par savu lomu šajā procesā.
Ziņojumā ietverta virkne ieteikumu dažādās jomās, kā uzlabot ES gatavību krīzēm. Piemēram, S.Nīniste norāda, ka nepieciešams veicināt sadarbību starp dalībvalstīm, organizēt regulāras ES mēroga visaptverošas gatavības mācības par augsta līmeņa lēmumu pieņemšanu un koordināciju, kā arī stiprināt ES un NATO sadarbību. Tāpat S.Nīniste rosina uzlabot ES izlūkdienestu struktūru un savstarpējo sadarbību, stiprināt noturību pret hibrīddraudiem, izstrādāt civilās drošības spēju attīstības programmu, veicināt publisko un privāto partnerību, kā arī palielināt finansējumu aizsardzībai un apsvērt novatoriskus finanšu instrumentus.
Būtiskākais, gatavojoties iespējamām krīzēm un stiprinot spēju ātri un efektīvi uz tām reaģēt, ir sabiedrības informētība, sagatavotība, noturība un spēja rīkoties, akcentēja sēdes dalībnieki. Klātesošie izcēla arī nevalstisko organizāciju lomu dialogā ar sabiedrību un nelielu, stratēģisku ieguldījumu nozīmi civilajā aizsardzībā. Tāpat komisija atzinīgi vērtēja ziņojumā ietvertās rīcības sadarbības uzlabošanai un nepieciešamību rast atbilstošu finansējumu.
ES līmeņa krīžu pārvarēšanai un attiecīgo risku pārvaldībai nepieciešams pietiekams un patstāvīgs finansējums, tādēļ svarīgi šos resursus paredzēt gan jaunajā ES Daudzgadu budžeta shēmā, gan attīstīt arī kapitāla piesaistes instrumentus no finanšu tirgiem kā ES obligācijas aizsardzībai, atzīmēja sēdes dalībnieki. Tāpat komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka jānovērš dublēšanās ar jau esošo darbu, piemēram, kas notiek NATO ietvaros, un jāņem vērā nacionālās drošības aspekti, kas dažādām valstīm var būt atšķirīgi.
