“Zviedrijas pievienošanās NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā ir apliecinājums tās gatavībai iesaistīties Baltijas jūras reģiona drošības stiprināšanā un NATO kolektīvajā aizsardzībā. Mums ir patiess prieks uzņemt Zviedrijas karavīrus Latvijā! Mēs kā uzņemošā valsts esam gatavi Zviedrijas kontingentam nodrošināto visu nepieciešamo atbalstu viņu uzturēšanās laikā Latvijā,” pēc svinīgās ceremonijas, tiekoties ar Zviedrijas aizsardzības ministru Polu Jonsonu (Pål Jonson), uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Latvijas un Zviedrijas aizsardzības ministri tikšanās laikā arī parakstīja nodomu vēstuli, uzsverot abu valstu apņemšanos veicināt savstarpējo sadarbību aizsardzības spēju stiprināšanā.
Tāpat aizsardzības ministri pārrunāja aktuālos reģionālās drošības izaicinājumus, tostarp neseno incidentu Baltijas jūrā, kurā tika bojāts Latvijas Valsts radio un televīzijas centra optiskais kabelis. A. Sprūds pateicās par veiksmīgo sadarbību ar Zviedrijas pusi, un ministri bija vienisprātis par nepieciešamību turpināt sadarbību un koordināciju, lai novērstu šādus notikumus nākotnē.
Jau ziņots, ka Zviedrija, iestājoties NATO, paziņoja par nodomu iesaistīties NATO daudznacionālajā brigādē Latvijā, izvietojot kaujas bataljonu Latvijas teritorijā.
Līdz ar Zviedrijas pievienošanos NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā, tā šobrīd apvieno spēkus no Albānijas, Čehijas, Dānijas, Islandes, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Melnkalnes, Ziemeļmaķedonijas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Zviedrijas.
NATO Madrides samitā 2022. gadā Kanādas un Latvijas aizsardzības ministri parakstīja kopīgu deklarāciju, lai nostiprinātu NATO austrumu flanga aizsardzību. 2023. gadā tika publicēts kopīgs ceļvedis trīs posmu pieejai: sagatavošanas, būvniecības un stabilitātes fāzei, kas kulminējās ar brigādes oficiālu izveidi 2024. gada jūlijā, paaugstinot līdzšinējo NATO kaujas grupu līdz brigādes līmenim un būtiski palielinot NATO klātbūtni Latvijā.
