Kuģu uzraudzība un reaģēšana uz aizdomīgiem notikumiem
Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC).
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Šādās situācijās tiek piesaistīti arī sabiedroto kuģi, kas var palīdzēt apsekot aizdomīgo kuģi, ja tie atrodas reģionā un bieži ir gatavi ātri reaģēt.
Viens no būtiskākajiem uzdevumiem operācijas ietvaros ir zemūdens kritiskās infrastruktūras aizsardzība. Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC) priekšnieks atklāj, ka operatīvais centrs nesen reaģēja uz incidentu, kad tika pārrauts zemūdens kabelis starp Ventspili un Gotlandi.
“Mēs fiksējam kuģus, kas atradās kabeļa tuvumā, un nododam informāciju izmeklējošām iestādēm. Patruļkuģis uz vietas veic vizuālu pārbaudi un, ja nepieciešams, arī iztaujā kuģus,” skaidro centra priekšnieks.
Jūras spēku patruļkuģis Baltijas jūrā. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Kad apdraudējums ir apstiprināts, Jūras spēki sadarbojas ar citām institūcijām, tai skaitā arī ārvalstu partneriem. Piemēram, Zviedrijas krasta apsardze sniedza atbalstu šajā gadījumā, palīdzot fiksēt situāciju uz vietas.
Patruļkuģi jūrā 24/7
Patruļkuģa komandieris uzsver, ka Jūras spēki “Baltic Sentry” ietvaros atrodas jūrā praktiski nepārtraukti.
“Mēs esam jūrā 24/7, izņēmums var būt tikai slikti laikapstākļi. Mēs uzraugām zemūdens infrastruktūru un kuģu satiksmi pie tās. Ja saņemam informāciju par aizdomīgām darbībām, nekavējoties reaģējam,” viņš saka.
Patruļkuģa stūres māja. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Informācija tiek saņemta no Jūras operāciju centra, un kuģis dodas uz notikuma vietu, kur veic novērtējumu, sazinās ar citiem kuģiem un, ja nepieciešams, piesaista papildu resursus. Tie var būt arī zemūdens droni vai mīnu kuģi.
Mīnu kuģu komandieris, skaidro, ka šobrīd kuģis piedalās ne vien treniņos, bet arī aktīvā patrulēšanā un zemūdens kritiskās infrastruktūras apsekošanā.
“Mums ir paaugstināta gatavība. Sekojam līdzi arī civilajai satiksmei un regulāri apsekojam infrastruktūru, jo precīzi noteikt, kur atrodas zemūdens kabeļi, nav vienkārši – tas ir kā meklēt adatu siena laukā,” portālam "Sargs.lv" atklāj mīnu kuģu komandieris.
Viņš uzsver, ka mīnu kuģi ir aprīkoti ar specializētu tehniku un spēj identificēt anomālijas pie zemūdens infrastruktūras objektiem. Tāpat tiek izmantoti arī zemūdens droni, kas ļauj precīzi novērtēt situāciju un atklāt potenciālos apdraudējumus.
Sadarbība ar sabiedrotajiem
Darbs notiek ciešā sadarbībā ar NATO sabiedrotajiem. Mīnu kuģa komandieris stāsta, ka regulāri tiek koordinēta informācija par kuģošanas situāciju Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
“Mīnu kuģu uzdevums ir nodrošināt drošību jūras ceļiem un infrastruktūrai. Mūsdienu hibrīdkara apstākļos zemūdens kritiskās infrastruktūras objekti var kļūt par mērķi,” viņš uzsver.
Jūras spēku mīnu kuģis. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Latvijas Jūras spēki jau gadiem ir uzturējuši klātbūtni Baltijas jūrā, taču “Baltic Sentry” ietvaros šī darbība kļuvusi vēl intensīvāka. Mērķis ir skaidrs – aizsargāt infrastruktūru, novērst potenciālus draudus un stiprināt sabiedroto klātbūtni reģionā.
Lai gan operācija ir atbilde uz konkrētu incidentu, tās nozīme sniedzas tālāk – tā kalpo kā apliecinājums tam, ka Baltijas jūra ir vieta, kur sabiedrotie ir klātesoši un gatavi rīkoties.
