DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes

Anda Čakša: Ventspilī augstskolai ir jābūt!

Šodien, 6. februārī, Ventspils Augstskolas (VeA) inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” viesojās Ministru prezidente Evika Siliņa un Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Abas atzina, ka Irbenē esošā infrastruktūra ir ļoti nozīmīga gan valsts, gan starptautiskā mērogā.

Vizītes sākumā Ministru prezidentei un IZM ministrei tika izrādīta Irbenē esošā zinātnes infrastruktūra un kā norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa: “Tas, kas te ir izdarīts, kas ir izdarīts uz entuziasma pamata, ir neiedomājami un ir milzīgs ieguldījums gan Latvijas, gan Eiropas zinātnē! Šis valstij ir ļoti svarīgs infrastruktūras objekts un ir jāsaprot, kā sadalām budžetu, lai attīstītu šāda mēroga zinātnes infrastruktūru. Svarīgi ir zinātnieki, tie cilvēki, kas šeit iegulda savas zināšanas un to potenciālu nedrīkst pazaudēt!”

VeA rektors Andris Vaivads uzsver: “Ministru prezidentes un IZM ministres vizīte ir apliecinājums valdības augstajam vērtējumam Latvijas lielākās zinātniskās infrastruktūras pienesumam pasaules līmeņa zinātniskajā darbībā, augstākajā izglītībā, komercializācijā un aizsardzībā. Tāpat tas ir apliecinājums valdības vēlmei nodrošināt šī kompleksa ilgtspējīgu darbību un attīstību, kā arī vairot tā atdevi Latvijai.”

Vērtējot gan to, kas jau sasniegts, gan lielo VSRC zinātnes potenciālu starptautiskā mērogā un arī VeA nozīmi reģiona attīstībā, IZM ministre Anda Čakša atzina: “Augstskolai Ventspilī ir jābūt! Tās pienesums reģionam ir nenoliedzami ļoti nozīmīgs.” Savā prezentācijā VeA rektors atzīmēja lielo augstskolas nozīmi reģiona ilgtspējīgai attīstībai un ieskicēja finanšu izaicinājumus, ar kuriem saskaras augstākās izglītības iestādes.

Šīs dienas vizīte bija ļoti nozīmīga, jo iepriekš ne Evika Siliņa, ne Anda Čakša nebija apmeklējušas Irbenē esošo zinātnes infrastruktūru un abas atzina, ka paveikts neiedomājams darbs saglabājot un attīstot to. Vizītē tika prezentēti arī zinātnes sasniegumi un iespējamie nākotnes projekti gan Mēness misijās, gan sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru, gan ASV zinātnes institūcijām, kuras atzinušas VRSC lielo potenciālu kosmosa tehnoloģijās un kosmosa pētniecībā. Vizītē piedalījās arī VeA Padomes priekšsēdētājs Kristaps Klauss, Ventspils Valstspilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš, priekšsēdētāja vietnieks Guntis Blumbergs, VSRC direktors Mārcis Donerblics, kā arī citi pašvaldības, augstskolas, VRSC un ministriju darbinieki.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI