Pēc juridisku personu pieteikumiem Satversmes tiesā bija ierosinātas divas lietas par normu, kas regulē tiesas procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Tās tika apvienotas vienā lietā – Nr. 2023-40-01. Apstrīdētā norma citstarp paredz, ka tiesas procesā iesaistītās personas var iesniegt pierādījumus rajona (pilsētas) tiesai, bet ne apgabaltiesai.
Ar rajona (pilsētas) tiesas lēmumiem pieteikumu iesniedzējiem piederošie finanšu līdzekļi tika atzīti par noziedzīgi iegūtiem. Pieteikumu iesniedzēji lūdza apgabaltiesu pievienot jaunus pierādījumus lietas materiāliem, taču apgabaltiesa, pamatojoties uz apstrīdēto normu, lūgumus noraidīja un atstāja negrozītus rajona (pilsētas) tiesas lēmumus.
Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. pantam, jo tā, paredzot aizliegumu iesniegt jaunus pierādījumus apgabaltiesā, nesamērīgi ierobežo pieteikumu iesniedzēju tiesības uz taisnīgu tiesu un neatbilst šajās tiesībās ietilpstošajam pušu procesuālās līdztiesības principam. Apstrīdētā norma ierobežojot personas tiesības procesa gaitā, kad lieta vēl tiek skatīta pēc būtības, iesniegt tādus pierādījumus, kas var būtiski ietekmēt procesa par noziedzīgi iegūtu mantu iznākumu. Viens no pieteikuma iesniedzējiem apgalvo arī, ka apstrīdētā norma neatbilstot arī Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības aizsardzības principam. Pieteikuma iesniedzēja ieskatā tam pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās bija izveidojusies tiesiskā paļāvība, ka pierādījumus varēs iesniegt arī apelācijas instances tiesā. Taču likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, nav paredzējis pārejas periodu attiecībā uz tādām tiesvedībām, kurās lieta nodota apelācijas instances tiesai vēl pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās.
Satversmes tiesa lietu izskata rakstveida procesā. Nolēmums jāpieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc Satversmes tiesas sēdes.
Saistītā lieta: 2023-40-01
