DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
28. janvārī, 2025
Lasīšanai: 3 minūtes

Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par pierādījumu iesniegšanu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Otrdien, 28. janvārī, Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtās daļas vārdu “rajona (pilsētas) tiesai” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam.

Pēc juridisku personu pieteikumiem Satversmes tiesā bija ierosinātas divas lietas par normu, kas regulē tiesas procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Tās tika apvienotas vienā lietā – Nr. 2023-40-01. Apstrīdētā norma citstarp paredz, ka tiesas procesā iesaistītās personas var iesniegt pierādījumus rajona (pilsētas) tiesai, bet ne apgabaltiesai.

Ar rajona (pilsētas) tiesas lēmumiem pieteikumu iesniedzējiem piederošie finanšu līdzekļi tika atzīti par noziedzīgi iegūtiem. Pieteikumu iesniedzēji lūdza apgabaltiesu pievienot jaunus pierādījumus lietas materiāliem, taču apgabaltiesa, pamatojoties uz apstrīdēto normu, lūgumus noraidīja un atstāja negrozītus rajona (pilsētas) tiesas lēmumus.

Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. pantam, jo tā, paredzot aizliegumu iesniegt jaunus pierādījumus apgabaltiesā, nesamērīgi ierobežo pieteikumu iesniedzēju tiesības uz taisnīgu tiesu un neatbilst šajās tiesībās ietilpstošajam pušu procesuālās līdztiesības principam. Apstrīdētā norma ierobežojot personas tiesības procesa gaitā, kad lieta vēl tiek skatīta pēc būtības, iesniegt tādus pierādījumus, kas var būtiski ietekmēt procesa par noziedzīgi iegūtu mantu iznākumu. Viens no pieteikuma iesniedzējiem apgalvo arī, ka apstrīdētā norma neatbilstot arī Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības aizsardzības principam. Pieteikuma iesniedzēja ieskatā tam pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās bija izveidojusies tiesiskā paļāvība, ka pierādījumus varēs iesniegt arī apelācijas instances tiesā. Taču likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, nav paredzējis pārejas periodu attiecībā uz tādām tiesvedībām, kurās lieta nodota apelācijas instances tiesai vēl pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās.

Satversmes tiesa lietu izskata rakstveida procesā. Nolēmums jāpieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc Satversmes tiesas sēdes.

Saistītā lieta: 2023-40-01

Labs saturs
Pievienot komentāru

Tavs ceļvedis Satversmē

 

 

Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums ar augstāko juridisko spēku. 

 

Tā nosaka:

 

  • valsts darbības pamatprincipus; 
  • pastāvēšanas mērķi un jēgu; 
  • cilvēka pamattiesības un attiecības ar valsti.

Satversme ir kas vairāk par juridisko aktu – tā ir tautas vēstures liecība un vērtību simbols, kas caurvij mūsu ikdienu.

Satversmes dzimšanas diena ir 1922. gada 15. februāris. 

To izstrādāja un pieņēma demokrātiski ievēlēta Satversmes sapulce pēc tam, kad Latvijas brīvība tika nosargāta Neatkarības karā.

 

Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad darbu sāka pirmais Saeimas sasaukums. 

Kopš tās dienas Satversme vienmēr ir bijusi spēkā – pat okupācijas apstākļos tā turpināja juridiski pastāvēt.

Tāpēc 1990. gada 4. maijā savu valsti varējām atjaunot, nevis dibināt no jauna. 

Satversme ir viena no īsākajām un ilgāk spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.

Satversme ir ērti pieejama Likumi.lv.Lasi un dalies ar grāmatas jauniešiem “Satversme kabatā” e-versiju!Skaties filmu “Atver Satversmi” ar ekspertu komentāriem!

Domā par Satversmi: 51 eseja par Latvijas konstitūciju žurnālā “Jurista Vārds”!

 

Izzini Satversmi soli pa solim →

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI