ES Ārlietu padomē ministri vienojās pagarināt ES sektorālās sankcijas pret Krieviju (tiek atjaunotas ik pēc sešiem mēnešiem). “Tāpat šodien nolemts piemērot ES sankcijas trīs Krievijas militārā izlūkošanas dienesta personām par kiberuzbrukumu pret Igauniju. Uzbrucēji tika identificēti pērn ar Latvijas un sabiedroto – Vācijas, Nīderlandes un Čehijas atbalstu,” norādīja B. Braže.
Viņa arī uzsvēra, ka sankcijas strādā un Krievijas ekonomika jau šobrīd ir kā brūkošs “kāršu nams”: “Krievija ir izmisusi. Tā vairs nespēj maldināt savus cilvēkus un uzņēmējus par to, cik slikta patiesībā ir Krievijas ekonomiskā situācija. Mums ir jāturpina izdarīt maksimāls spiediens uz Krieviju ar spēcīgām sankcijām. Tāpat ir jāpanāk, ka ES kompānijas pamet Krievijas tirgu un vairs nedod naudu tās ekonomikai.”
B. Braže ES ārlietu ministrus informēja par situāciju saistībā ar nodarītajiem bojājumiem datu kabelim starp Latviju un Zviedriju, kā arī pateicās LVRTC, Latvijas Jūras spēkiem, kā arī Zviedrijai, Igaunijai un citiem partneriem par ātro reakciju un sadarbību. Latvija sadarbojas ar Baltijas jūras reģiona valstīm un NATO. Ministre aicināja ES Ārējās darbības dienestu iesaistīties attiecībā uz sadarbību ar valstīm ārpus ES.
Tāpat ministre kolēģus informēja par līdz šim notikušajām sarunām ar jauno ASV administrāciju – gan pirms inaugurācijas, gan par piektdien, 24. janvārī, notikušo telefonsarunu ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio. Amatpersonas vienojās stiprināt sadarbību aizsardzības un drošības jomā, enerģētikā un jaunajās tehnoloģijās, par turpmāko atbalstu Ukrainai, kā arī maksimālu Krievijas ierobežošanu.
Ārlietu padomes dalībniekus attālināti uzrunāja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Viņš uzsvēra, ka drīz būs pagājuši jau trīs gadi kopš Krievija sāka karu Ukrainā, tomēr svarīgi ir nepagurt, jo šis ir eiroatlantiska mēroga konflikts, kura iznākums ietekmēs turpmāko starptautisko kārtību. Velkot paralēles ar 80 gadiem kopš Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas, A. Sibiha uzsvēra, ka taisnīgs miers ir panākams. Viņš arī aicināja ES sadarboties ar ASV visos Ukrainas atbalsta virzienos, tajā skaitā turpinot uzturēt pret Krieviju maksimāli spēcīgas sankcijas.
ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa uzsvēra, ka ES un tās dalībvalstis ir lielākais atbalsta sniedzējs Ukrainai – līdz šim sniegtais visa veida atbalsts ir sasniedzis vismaz 134 miljardus eiro, un tas turpinās palielināties.
Visi sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis par nemainīgi stingru militāru un finanšu atbalstu Ukrainai. B. Braže uzsvēra, ka Latvija arī šogad Ukrainai sniegs atbalstu 1 % no IKP apmērā, un 0,25 % veido militārais atbalsts. Tāpat Latvija turpinās nodrošināt atbalstu ukraiņiem Latvijā, kā arī turpinās darbu pie jaunām sankcijām un to efektīvas ieviešanas.
Dalībvalstis bija vienisprātis arī par spēcīgu nākamo 16. sankciju pakotni pirms Krievijas kara Ukrainā trešās gadadienas. Prioritātes nākamajās sankciju kārtās ir turpmāka Krievijas militāro spēju mazināšana, turpinot spiedienu uz Krievijas enerģētikas sektoru, divējāda lietojuma preču tirdzniecību, finanšu sfēru, propagandas mašinēriju, kā arī turpmāka “ēnas flotes” kuģu pakļaušana sankcijām. B. Braže norādīja, ka Latvija turpinās darbu ar trešajām valstīm, lai novērstu to palīdzību Krievijai sankciju apiešanā.
Pārrunājot sadarbību ar jauno ASV administrāciju, ministri uzsvēra ciešas turpmākās sadarbības nozīmi ar ASV. “Esam ieinteresēti stiprināt attiecības, uzmanību veltot kopīgu interešu un transatlantiskās drošības veicināšanai,” norādīja B. Braže.
Ministri pārrunāja arī situāciju Tuvajos Austrumos, panākto vienošanos par pamieru un gūstekņu atbrīvošanu, kā arī situāciju Sīrijā. Ministri pauda gandarījumu par to, ka tiks atjaunota ES Robežpalīdzības misijas Rafā (EUBAM Rafah) darbība. Ministri pārrunāja ES atbalsta iespējas Sīrijas rekonstrukcijai un samierināšanas procesam.
Sanāksmē Eiropas Komisija informēja par papildu 30 milj. eiro finanšu palīdzību Moldovas enerģētikas krīzes seku mazināšanai, kas ilgtermiņā palīdzēs nodrošināt Moldovas enerģētisko neatkarību.
Turpinoties notikumu attīstībai Gruzijā, ministri vienojās par daļēju ES un Gruzijas nolīguma par vīzu atvieglotu izsniegšanu apturēšanu Gruzijas diplomātisko un dienesta pasu turētājiem, kā arī pauda solidaritāti un tālāku atbalstu Gruzijas demokrātiskajiem spēkiem.
Svētdien, 26. janvārī, ES augstā pārstāve ārlietās un ES ārlietu ministri ar Baltkrievijas demokrātisko spēku līderi Svjatlanu Cihanousku pārrunāja tā dēvētās prezidenta “vēlēšanas” 26. janvārī. Ministri diskutēja arī par hibrīdo draudu novēršanu. B. Braže uzsvēra, ka, vājinot Krieviju, vājināsim arī Lukašenko režīmu. Viņa arī pauda Latvijas atbalstu S. Cihanouskas līderībai un darbam Baltkrievijas opozīcijas labā.
Papildu informācija
- Pirmsrelīze par ministres dalību ES Ārlietu padomē: https://www.mfa.gov.lv/lv/jaunums/baiba-braze-piedalisies-es-arlietu-padomes-sanaksme-brisele-1
- Par ārlietu ministres telefonsarunu ar jauno ASV valsts sekretāru: https://www.mfa.gov.lv/lv/jaunums/baiba-braze-saruna-ar-marko-rubio-uzsver-latvijas-cieso-partneribu-ar-asv-un-pateicas-par-atbalstu
