Latvija ir samērā maza ekonomika, kas īpaši izteikti izjūt nenoteiktības apstākļus tirgū, līdz ar to ātrā IKP novērtējuma rēķināšanā ierasti izmantotie datu avoti un datu apjoms nespēj pietiekami kvalitatīvi un savlaicīgi apmierināt vajadzības un uzrāda lielākas svārstības nekā līdz šim. Savukārt rīcībpolitikas veidošanai un lēmumu pieņemšanai sabiedrības interesēs nepieciešami detalizēti dati, un IKP izvērstie ceturkšņa novērtējumi tādus piedāvā, iepretim tikai pirmsšķietamām tendencēm par norisēm ekonomikā ātrā IKP novērtējuma veidolā.
Attiecībā uz terminētu ātrā IKP novērtējuma nepublicēšanu CSP norāda: “Šāds solis tiek sperts, lai gada laikā uzlabotu ātrajā IKP novērtējumā izmantojamo atsevišķo datu kopu kvalitāti un datu pieejamības savlaicīgumu. Ātrā IKP novērtējuma rēķināšanā izmanto šaurāku pieejamās informācijas loku – provizoriskā informācija veido aptuveni 80–85 % no to datu apjoma, ko izmanto izvērstā IKP rēķināšanā par ceturksni. Mērenā ekonomikas izaugsmē ar šādu datu apjomu pilnībā pietiek. Tomēr kopš 2020. gada Latvijas ekonomika sastopas ar dažādiem ārējiem izaicinājumiem - Covid-19 pandēmija, kas plaši ietekmēja ekonomiku, Krievijas agresijas karš Ukrainā, energoresursu strauja sadārdzināšanās, kas attiecīgi ietekmēja Latvijas ekonomiku.”
Ņemot vērā iepriekš minēto, CSP ir nepieciešams pārskatīt IKP ātrā novērtējuma rēķināšanai pieejamos datus dažādos aspektos (pieejamība, kvalitāte, savlaicīgums u.c.), lai saskaņā ar statistikas nozarē noteiktajiem stingrajiem kvalitātes un neatkarības standartiem uzlabotu ātrā IKP novērtējuma rēķināšanas metodiku un tas būtu kvalitatīvāks. Tāpēc šis gads būs pārejas posms, un no 2026. gada CSP atsāks ātrā IKP novērtējuma publicēšanu. Jāpiebilst, ka ātrā IKP novērtējuma rēķināšana un publicēšana ES dalībvalstīm šobrīd nav obligāts pienākums, Latvija ir viena no 13 valstīm, kas to darīja.
CSP arī vērš uzmanību, ka nepieciešams uzlabot valsts pārvaldes iestāžu rīcībā esošo administratīvo datu pieejamības nodrošināšanu IKP aprēķinu veikšanā. Piemēram, lai veiktu pēc iespējas ātrāku datu apkopošanu un apstrādi saskaņā ar stingrām statistikas nozares kvalitātes prasībām, nepieciešams nodrošināt valsts pārvaldes rīcībā esošo datu operatīvu pieejamību tiešsaistes režīmā.
CSP ir veiksmīga sadarbība ar vairākām valsts iestādēm, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts kasi u.c., arī ar pašvaldībām un nozaru organizācijām. Vienlaikus vēl ir vieta izaugsmei, un CSP ir ieinteresēti sadarboties ar iestādēm administratīvo datu vajadzību definēšanā, datu avotu ierakstu sākotnējā izstrādē, pilnveidošanā, lai arvien plašāk varētu izmantot administratīvos datus oficiālās statistikas nodrošināšanā.
Vienlaikus CSP norāda, ka būtu nepieciešamas arī investīcijas IKP aprēķinu IT risinājuma izveidē. Ir nepieciešams nodrošināt šo datu savstarpējo integritāti, automatizētu datu apstrādi. Diemžēl gadiem nav bijuši ieguldījumi šādos IT risinājumos.
