2025. gada 9. februārī Baltijas valstis spers izšķirošu soli ceļā uz pilnīgu enerģētisko neatkarību, atslēdzoties no Krievijas kontrolētā elektroenerģijas pārvades tīkla un sinhronizējot to pieslēdzoties kontinentālās Eiropas enerģētikas sistēmai. Šis projekts ir stratēģiski svarīgs Baltijas valstīm, lai paaugstinātu elektroapgādes drošību un integrētos Eiropas enerģētikas infrastruktūras sistēmā.
”Šis ir nozīmīgs pagrieziena punkts, kas iezīmē Latvijas un citu Baltijas valstu kļūšanu par neatņemamu Eiropas enerģētikas elektroapgādes sistēmas sastāvdaļu. Taču, ņemot vērā neseno notikumu kontekstu, mums ir jābūt gataviem ne tikai fiziski īstenot Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas sistēmu, bet arī nodrošināt cenu stabilitāti reģionā. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka sabotāžas draudi negatīvi ietekmē mūsu iedzīvotājus un uzņēmējus,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Pēdējie notikumi apliecina, ka hibrīdkara operācijās tiek radīti riski Eiropas Savienības enerģētikas objektiem un infrastruktūrai, kas īpaši pastiprinājušies pēc Krievijas nelikumīgās agresijas Ukrainā.
Šādos apstākļos Baltijas valstis var saskarties ar izaicinājumiem, kas var negatīvi ietekmēt elektroenerģijas cenas un reģiona elektroenerģijas lietotājus. Līdzīgos apstākļos, kad Krievijas agresija izraisīja enerģijas cenu kāpumu, laika posmā no 2021. līdz 2023. gadam, Eiropas Savienībā tika pieņemts atbalsta mehānismu tiesiskais ietvars. Šī sistēma paredzēja iespēju ieviest atbalsta instrumentu, kas cita starpā deva iespēju valstij segt ārkārtīgi strauji pieaugušo energoresursu cenu radītās papildu izmaksas.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Ekonomikas ministrija ir nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijai, aicinot izstrādāt līdzvērtīgu regulējumu. Tas nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju un aizsargātu reģiona ekonomiku pret iespējamiem satricinājumiem.
