2025. gadā plānota jauna atlase atbalsta programmā par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanu, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju un eksporta apjoma palielināšanu. Programmas ietvaros atbalsts vidējiem un lieliem komersantiem tiks sniegts kā aizdevums ar kapitāla atlaidi 30 % apmērā. Tāpat plānots pārskatīt regulējumu lielajiem un stratēģiski nozīmīgajiem investīciju projektiem ar mērķi veicināt investīciju piesaisti un eksporta apjoma pieaugumu neto nulles emisiju un kritisko izejmateriālu jomā.
Vienlaikus plānots izstrādāt jaunu atbalsta programmu produktivitātes aizdevumiem uzņēmumu inovācijām, lai nodrošinātu finansējuma pieejamību inovatīvu produktu izstrādei, tai skaitā duāla pielietojuma, kas ietver atbalstu jaunu ražošanas ēku izbūvei, iekārtu iegādei un ražošanas pieslēgumu izveidei. Programmas kopējais pieejamais finansējums būs vairāk kā 98 milj. EUR. Atbalsts sīkiem (mikro), maziem, vidējiem komersantiem un mazām vidējam un vidējam kapitalizācijas sabiedrībām tiks sniegts aizdevuma ar kapitāla atlaidi veidā līdz 30 %, bet ne vairāk kā 1,5 milj. EUR.
Tāpat inovāciju veicināšanai 2025. gadā plānots izstrādāt speciālās regulatīvās vides pieteikšanas un izveides kārtību – jaunu regulējumu t.s. smilškastu darbības nodrošināšanai. Kā zināms, 2024. gadā pieņemts Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums ar mērķi palielināt uz eksportu orientētas investīcijas, kā arī radīt regulējuma vidi, kas labvēlīga jaunu, inovatīvu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu testēšanai un pārbaudīšanai, tādējādi veicinot tautsaimniecības konkurētspēju. Vienlaikus likums nosaka prioritāro projektu jomas, kā arī nodrošina iespēju veidot atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības un eksportspējas veicināšanai.
Lai samazinātu komersantiem administratīvo slogu un paātrinātu administratīvos saskaņošanas procesus, vienlaicīgi veicinot Latvijas konkurētspēju investīciju piesaistes jomā, 2025. gadā plānots pārskatīt “zaļā koridora” regulējumu par prioritāro projektu iesniegšanas un izvērtēšanas kārtību, īstenošanas un uzraudzības kārtību, kā arī prioritārā projekta statusa piešķiršanas un zaudēšanas kārtību.
Viens no EM prioritārajiem uzdevumiem 2025. gadā būs sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu ikdienas patēriņa pārtikas preču cenu samazināšanos, lai šīs preces būtu pieejamas visai sabiedrībai par pieņemamu cenu atbilstoši Latvijas iedzīvotāju pirktspējas līmenim, izmantojot vietējā ražojuma pārtikas preces kā būtisku elementu šī mērķa sasniegšanai. Kā zināms, EM sagatavojusi vairākus priekšlikumus pārtikas preču cenu samazināšanai, tostarp, uzcenojuma griestu noteikšanu ikdienas pārtikas preču patēriņa grozam, zemākās cenas noteikšanu katrā ikdienas patēriņa preču groza kategorijā, preču cenu digitālā salīdzināšanas rīka ieviešanu, aizliegumu iznīcināt nepārdotās pārtikas preces, mudinot tās ziedot vai pārdot par samazinātu cenu, kā arī aizliegumu piemērot pārmērīgas un ilgstošas atlaides pārtikas precēm noteikšana, lai stabilizētu patēriņa cenas. Vienlaikus EM izskatīšanai Ministru kabineta sēdē iesniegusi grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, lai novērstu pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm, kā arī lai veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū.
2025. gadā plānots izstrādāt Rīcības plānu kapitāla tirgus attīstībai un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā, kurā tiks ietverts esošās situācijas un pastāvošo problēmu izvērtējums, to risināšanai izvirzot vairāk kā divdesmit uzdevumus dažādām valsts institūcijām, kas būs vērsti uz Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšanu, uzlabojot investīciju vidi, attīstot kapitāla tirgu un palielinot finanšu pieejamību. Ziņojumā ietverto uzdevumu izpildes mērķis plānots līdz 2035. gadam palielināt Latvijas nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikumu no 14% līdz 20% no IKP un dubultot uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjomu Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā līdz 40 mljrd. EUR.
2025. gadā turpināsies darbs pie Rīcības plāna izpildes administratīvā sloga mazināšanai nekustamā īpašuma attīstības jomā. Kā zināms, plāns ietver aptuveni 60 pasākumus, lai vienkāršotu un padarītu efektīvāku nekustamā īpašuma attīstības procesu, kur katrs nākamais posms ir iepriekšējā posma loģisks turpinājums, un vienlaikus tiek saglabātas sabiedrības tiesību un drošības garantijas. Apstiprinātais plāns ir nozīmīgs birokrātijas mazināšanai un investīciju piesaistei, tas palīdzēs palielināt Latvijas konkurētspēju reģionā un veicinās nekustamo īpašumu attīstības un būvniecības nozaru izaugsmi.
Plānots arī izstrādāt jaunu būvniecības nozares stratēģiju 2025.-2030. gadam, kā galvenos prioritāros virzienus nosakot būvniecības nozares konkurētspējas un ilgtspējas veicināšanu. Tāpat 2025.gadā tiks pabeigta energoefektivitātes uzlabošanas un ēku atjaunošanas tipveida projektu izstrāde 316. un 602. daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku sērijām, izstrādājot vairākus risinājumus fasādes siltināšanai, tostarp siltināšanai ar rūpnieciski ražotiem siltināšanas paneļiem.
2025. gadā turpināsies atbalsta sniegšana energoefektivitātes paaugstināšanai dažādu ēku sektoros. 2025. gadā būs pieejama jauna atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās 173 milj. EUR apmērā, kuras īstenošanas rezultātā tiks nodrošināts atbalsts vismaz 266 daudzdzīvokļu ēkām. Vienlaikus tiks uzsākta valsts ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programma, kuras ietvaros būs pieejami 114 milj. EUR. Tās ietvaros plānots nodrošināt ēku energosertifikāciju, nepieciešamos būvdarbus, inženiersistēmu sakārtošanu un ieviešot sistēmu automatizētās vadības sistēmas. Atbalsts paredzēts arī atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju iegādei un uzstādīšanai. Tāpat turpināsies un uzņēmumiem būs pieejama atbalsta programma uzņēmējdarbības zaļināšanai, atjaunojamo energoresursu izmantošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, nodrošinot ES fondu finansējuma pieejamību 55 milj. EUR apmērā. Tās ietvaros plānots atbalstīt vairāk kā 100 uzņēmumus, vienlaikus piesaistot vairāk kā 41 milj. EUR privātajās investīcijas.
Papildus esošajiem atbalsta pasākumiem mājokļu pieejamības veicināšanai 2025. gadā plānots izstrādāt jaunu Altum programmu mājokļu kreditēšanai reģionos. Jau 2024. gadā esam uzsākuši darbu pie programmas sagatavošanas, lai rastu efektīvāko risinājumu, kas ļautu Altum izsniegt hipotekāros aizdevumus mājokļa iegādei reģionos.
Tāpat 2025. gadā turpināsies darbs pie “parāds seko dzīvoklim” principa ieviešanas normatīvajā regulējumā, Saeimā izskatot grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā.
Ārējo ekonomisko attiecību stiprināšanai tiks turpinātas iesāktās aktivitātes Latvijas sadarbības veicināšanai ar ES valstīm (īpaši Vāciju), Līča valstīm (īpaši Saūda Arābiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem), ASV, Kanādu, Japānu, Koreju, Ukrainu, Centrālāzijas valstīm (Kazahstānu, Uzbekistānu). Latvijas ekonomisko interešu pārstāvībai un virzīšanai 2025. gadā plānotas Starpvaldību komisijas/Apvienotās komitejas sēdes ar Ukrainu, Moldovu, Uzbekistānu, Azerbaidžānu un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Vienlaikus tiks turpināta atbalsta sniegšana Ukrainas Černihivas apgabala rekonstrukcijai.
2025. gadā Latvija piedalīsies starptautiskajā izstādē "Expo 2025", kas norisināsies Japānā, Osakā, laika posmā no 13. aprīļa līdz 13. oktobrim. Pus gada garumā Latvijai un mūsu uzņēmējiem šī būs iespēja visai pasaulei demonstrēt savus sasniegumus, unikalitāti, kā arī uzsākt jaunas sadarbības.
Tāpat nākamgad tiks turpināts darbs pie visakūtāko ES vienotā tirgus administratīvo barjeru samazināšanas, kas būtiski kavē pārrobežu darbību ES ietvaros, piemēram, bankas kontu atvēršanas, teritoriāliem piegāžu ķēžu ierobežojumiem, darbinieku norīkošanas prasību vienkāršošanas dalībvalstīs u.c..
Lai padziļinātu un modernizētu ES Vienoto tirgu, līdzdarbosimies jaunas ES Vienotā tirgus stratēģijas izstrādē, nodrošinot Latvijas uzņēmēju interešu apzināšanu un pārstāvēšanu.
2025. gadā turpināsim darbu pie amatpersonu atbildības stiprināšanas konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos. Kā zināms, EM sagatavojusi grozījumus Konkurences likumā, lai arī tirgus dalībnieku amatpersonām noteiktu atbildību par konkurences tiesību pārkāpumiem, t.i. par aizliegtas vienošanās pārkāpumiem. Uzskatām, ka atbildības noteikšana paaugstinās amatpersonu motivāciju aktīvi rīkoties, nepieļaujot pārkāpumu, vai jau izdarītu pārkāpumu atklāšanā sadarboties ar Konkurences padomi.
Turpināsies darbs arī pie apdrošināšanas regulējuma pilnveides. 2024. gada augustā notikušie liela mērogā plūdi un vētras postījumi parādīja, ka ne vienmēr apdrošinājuma ņēmējiem ir skaidri izprotami apdrošināšanas līguma nosacījumi un izpratne par to, ko sedz apdrošināšanas polise. Lai risinātu minēto problēmu, EM sagatavojusi priekšlikumus normatīvajos aktos, kas paredz vienkāršot apdrošināšanas līguma noteikumus un padarīt tos skaidrākus patērētajiem, lai nerastos pārpratumi par apdrošināšanas segumu.
Tāpat turpināsies darbs pie patērētāju kreditēšanas regulējuma pilnveidošanas. Lai nodrošinātu jaunās Eiropas Parlamenta un padomes direktīvas Nr.2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem prasību pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos, 2025. gadā tiks sagatavoti grozījumi virknē tiesību aktu, kas paredzēs esošo prasību modernizēšanu, kā arī parādu konsultēšanas pakalpojumu ieviešanu.
Turpināsies darbs pie bīstamo iekārtu uzraudzības regulējuma pilnveides - grozījumiem likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”, lai uzlabotu regulējumu saistībā ar Bīstamo iekārtu reģistra (BIR) digitalizāciju un valdītāju pienākumiem un tiesībām, ieviestu prasības attiecībā uz inspicēšanas institūciju pienākumiem un noteiktu PTAC tiesības pieņemt valdītājiem saistošus lēmumus. Vienlaikus, notiks darbs pie Ministru kabineta noteikumu projekta “Bīstamo iekārtu reģistra un tehniskās uzraudzības noteikumi” izstrādes, lai noteiktu vienotas prasības bīstamo iekārtu tehniskajai uzraudzībai un kārtībai, t.sk. pārbaudes veicējiem, un kārtību, kādā bīstamās iekārtas izslēdz no bīstamo iekārtu reģistra un ievada reģistrā informāciju par bīstamajām iekārtām, kā arī vienotas prasības saistībā ar bīstamās iekārtas pārbaudes zīmi.
Vienlaikus turpināsim darbu pie izklaides trokšņu tiesiskā regulējuma pilnveides. Kā zināms, šobrīd vairāki Latvijas iedzīvotāji cieš no izklaides trokšņa nakts stundās, kas ietekmē iedzīvotāju veselības stāvokli. Lai risinātu minēto problēmu, EM izstrādājusi priekšlikumus izklaides trokšņa regulācijai; šobrīd norit diskusijas ar iesaistītajām pusēm, lai pēc iespējas panāktu labvēlīgāku risinājumu visu iesaistīto pušu interešu sabalansēšanai.
Drošības stiprināšanai 2025. gadā sadarbībā ar SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” plānots veikt pirmās nepieciešamības preču rezervju izveidošanu un valsts naftas drošības rezervju veidošanu. Savukārt sadarbībā ar citām ministrijām plānots uzsākt ieviest jauno Valsts materiālo rezervju modeli, kas paredz, ka Valsts materiālās rezervju pārvaldību no 2029. gada pārņem SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”.
Cilvēkkapitāla turpmākai attīstībai 2025. gadā plānots sagatavot konceptuālo ziņojumu par efektīvāko atbalsta instrumentu darba devējam darbinieku profesionālai pilnveidei un pārkvalifikācijai, rīcības plānu ārvalstu studentu, kas pabeiguši studijas Latvijā, iesaistei Latvijas darba tirgū, cilvēkkapitāla attīstības politikas monitoringa ietvaru sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi, kā arī uzsākt darbu pie jaunās cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas projekta 2028.-2035. gadam.
2025.gadā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar OECD uzsāks darbu pie 2026. gada OECD Ekonomikas pārskata par Latviju sagatavošanas, kas būs jau sestais OECD Ekonomikas pārskats par Latviju un kurā OECD sniegs rekomendācijas Latvijai ar mērķi veicināt straujāku Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un attīstību. Tāpat tiks sagatavots Informatīvais ziņojums "Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģija - prioritātes 2026.gadam", kas nodrošinās bāzes informāciju diskusijai par ekonomikas izaugsmei prioritāri īstenojamiem pasākumiem 2026. gadā. Vienlaikus plānots izveidot Mākslīgā intelekta rīku darba tirgus īstermiņa analīzei un prognozēšanai - izmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģijas, plānots apkopot informāciju par īstermiņa darbaspēka vajadzībām tautsaimniecībā.
