Pētījuma pilna teksta versija latviešu valodā
Pētījuma pilna teksta versija angļu valodā
Sagatavotais dokuments var kalpot par atbalstu publiskajām iestādēm, palīdzot risināt telpiskos, vides un ekonomiskos aspektus, kā arī izmantot to attīstības plānošanas dokumentos un finansējuma programmās.
Pētījuma rezultāti liecina, ka Salaspils intermodālā kravu termināļa atrašanās vieta, kas atrodas 10 kilometru attālumā no TEN-T pamattīkla, nodrošina piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai un var veicināt Baltijas reģiona ūdeņraža infrastruktūras attīstību. Koncepcijā ieteikts sākotnēji izveidot mazas jaudas (0,5 t/dienā) ūdeņraža uzpildes staciju, kas ļautu samazināt sākotnējos ieguldījumus, mazinātu finanšu riskus un ļautu iegūt praktisku pieredzi infrastruktūras darbībā. Pieprasījumam pēc ūdeņraža transporta nozarē pieaugot, stacijas jaudu varētu palielināt, uzstādot papildu uzglabāšanas vienības.
Lai nodrošinātu ūdeņraža tīkla attīstību Baltijas reģionā, pētījumā tika analizētas arī potenciālās ūdeņraža uzpildes staciju atrašanās vietas Igaunijā, kur par piemērotāko vietu noteikta Pērnava. Šis novērtējums balstīts uz TEN-T maršruta E67 (Via Baltica) stratēģisko nozīmi un ņemot vērā ES AFIR prasību nodrošināt pārrobežu infrastruktūras pārklājumu.
Koncepcijā norādīts, ka attīstības sākuma posmā varētu būt nepieciešams valsts sektora atbalsts tirgus attīstībai. Ievērojot ES AFIR regulējumu, nākotnē būtu jāveido staciju tīkls, kas nodrošinātu TEN-T tīkla pārklājumu ar stacijām ik pēc 200 kilometriem. Šo posmu veiksmīga realizācija būs atkarīga no pieejamā finansējuma un pieprasījuma pieauguma pēc ūdeņraža transporta nozarē.
Uzsākot koncepcijas izstrādi, par to tika informēti arī virkne nozares pārstāvju gan publiskajā sektorā, gan arī privātajā, lai diskutētu gan par ūdeņraža tehnoloģijām, gan pieprasījuma un piedāvājuma prognozēm, gan arī analizētu atbilstošākās vietas pirmajām ūdeņraža uzpildes stacijām Latvijā un Igaunijā, atbilstoši AFIR prasībām. Latvijā uz diskusijām tika aicināta Satiksmes ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Latvijas Ūdeņraža asociācija, AS Latvenergo, Latvijas Valsts ceļi un reģionālais kravas automašīnu piegādes uzņēmums – SIA SAHO.
Savstarpējās diskusijās tika uzsvērta nepieciešamība izveidot ūdeņraža uzpildes staciju tīklu, lai veicinātu ar ūdeņradi darbināmu kravas automašīnu izmantošanu, īpaši nodrošinot, ka ūdeņradis ir finansiāli salīdzināms ar esošajām degvielām. Valsts sektora iesaistīšanās, piemēram, ar subsīdiju ieviešanu un nodokļu atvieglojumiem, tika atzīta par kritiski svarīgu ūdeņraža transporta ekosistēmas attīstībai. Baltijas ūdeņraža koridors un iespējamais cauruļvadu savienojums ar Eiropas Savienību tika minēts kā būtisks nākotnes infrastruktūras elements, uzsverot nepieciešamību atrast rentablus piegādes risinājumus. Tāpat tika norādīts, ka vietējā kravas automašīnu tirgus attīstība un ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu pieprasījuma stimulēšana ir svarīgs priekšnoteikums ūdeņraža ekosistēmas attīstībai, kamēr dīzeļdzinēju pārveide ūdeņraža degvielai tika uzskatīta par maz ticamu risinājumu tehnisko un likumdošanas šķēršļu dēļ. Diskusijās izskanēja priekšlikums apsvērt mazāka mēroga kravas automašīnu un ūdeņraža autobusu izmantošanu, kas varētu veicināt vietējo ūdeņraža pieprasījumu.
Jāpiebilst, ka telpiskās attīstības koncepcijas izstrādē tika izmantota HyTruck telpiskās plānošanas rīkkopa, kas ļāva analizēt ūdeņraža uzpildes staciju piemērotību, balstoties uz 13 kritērijiem, piemēram, tuvumu TEN-T koridoram, gāzes un ūdeņraža cauruļvadiem, saules un vēju parkiem, attālumu no dzīvojamiem rajoniem, ūdenstilpnēm u.c. Rīks palīdzēja kartēt stratēģiski piemērotākās vietas, nodrošinot datos balstītu un efektīvu lēmumu pieņemšanu. Rīkkopu HyTruck projekta ietvaros izstrādāja konsorcija dalībnieks – Tartu universitāte, un tas drīzumā būs brīvi pieejams interesentiem. Sagaidāms, ka tas būs īpaši noderīgs teritoriju plānotājiem, jo tajā apkopoti analizējami dati un tos iespējams skatīt dažādos slāņos.
Koncepciju izstrādāja SIA “Ernst & Young Baltic” Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “HyTruck” ietvaros.
Līdzīga tipa koncepcijas tiek izstrādātas vēl četriem reģioniem Vācijā, Polijā, Lietuvā un Somijā.
