“Monitoringa komitejas sēdes norise Rīgā 2025.gada 15.-16.maijā ļaus izcelt vairākus būtiskus jautājumus, tostarp mākslīgā intelekta radītos izaicinājumus cilvēktiesību jomā un demokrātisko institūciju aizstāvībā. Plānojam arī iespējami plašu ekspertu un pilsoniskās sabiedrības iesaisti īpaša semināra ietvaros,” pauž asamblejas Monitoringa komitejas priekšsēdētāja Z.Kalniņa-Lukaševica.
2025.gadā tiks atzīmēta 75.gadadiena kopš parakstīta Eiropas Cilvēktiesību konvencija, kas ir viens no nozīmīgākajiem Eiropas Padomes sasniegumiem un kalpo par pamatu cilvēktiesību aizsardzībai Eiropā. Savukārt Latvija atzīmēs 30 gadus kopš kļūšanas par pilntiesīgu Eiropas Padomes dalībvalsti. Komitejas sēde Rīgā būs iespēja īpaši izcelt šo notikumu.
Tāpat sanāksmes dalībnieki kā vienu no galvenajiem šā brīža karstajiem punktiem izcēla situāciju Gruzijā, kur jau vairākas nedēļas valdošā partija vardarbīgi cenšas apklusināt sabiedrības protestus. Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ir stingri nosodījusi vēršanos pret pulcēšanās brīvību un izteiksmes brīvību, kā arī norādījusi uz trūkumiem šī gada 26.oktobra Gruzijas parlamenta vēlēšanās. Janvāra sesijā asambleja debatēs par vēlēšanu norisi un situācijas attīstību, kā arī lems par turpmākajiem soļiem.
Asamblejas Biroja sēdes dalībnieki lēma asamblejas janvāra sesijā spriest par Krievijas izvērsto karu Ukrainā, tostarp turpinot darbu pie efektīva īpaša tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidi, kas spētu nodrošināt taisnīgumu, kā arī iespējām Krievijas valsts iesaldētos līdzekļus novirzīt Ukrainas vajadzībām.
Tiekoties ar asamblejas biroja locekļiem, Z.Kalniņa-Lukaševica arī izcēla cīņas ar ārvalstu iejaukšanos vēlēšanu procesos radītos draudus un nepieciešamību rast instrumentu cīņai ar šo fenomenu.
“Autoritārie režīmi demokrātisko valstu vērtības uzskata par to vājo punktu un netaupa līdzekļus, lai caur sociālajām platformām un jaunajām tehnoloģijām censtos ietekmēt mūsu sabiedrības viedokli par dažādiem jautājumiem. Šie centieni notiek katru dienu. Redzam, ka neesam pietiekami aizsargāti. To pierāda vēlēšanas gan Rumānijā, gan Gruzijā, gan Moldovā. Ir jārīkojas steidzami un izlēmīgi, lai novērstu riskus demokrātijai, taču tas jādara demokrātisko vērtību ietvaros,” uzsver Z.Kalniņa-Lukaševica.
Latvijas delegācijas vadītājai Z.Kalniņai-Lukaševicai uzticēta ziņojuma par ārvalstu iejaukšanās radītajiem draudiem demokrātijai sagatavošana, un, ņemot vērā ārvalstu iejaukšanās aktualitāti, valstis šim jautājumam pievērš pastiprinātu uzmanību gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Ziņojumu plānots apspriest asamblejas Politiskajā komitejā nākamā gada janvārī un apstiprināt to asamblejas pavasara sesijā aprīlī. Ziņojumā paredzēts iekļaut rekomendācijas cīņai pret ļaunprātīgu ārvalstu iejaukšanos.
Informācija par Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju:
Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ir lēmumu pieņemšanas formāts, kas pulcē 46 Eiropas valstu parlamentāriešus. Tās galvenie darba kārtības jautājumi ir demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību nostiprināšana un aizsardzība. Eiropas Padome ir vienīgā starptautiskā organizācija, kas no tās sastāva ir pilnībā izslēgusi Krieviju tās īstenotās agresijas pret Ukrainu dēļ.
