Komisijas deputāti atzinīgi vērtēja Albānijas un Melnkalnes sasniegto sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā un pauda cerību, ka situācija mainīsies arī Gruzijā. Tāpat klātesošie uzsvēra nepieciešamību turpināt atbalstīt Gruzijas pilsonisko sabiedrību, neatkarīgos medijus un jaunatni.
Parlamentārieši akcentēja Moldovas paveikto ciešākai saiknei ar Eiropas Savienību un sniedza atbalstu Moldovas Reformu un izaugsmes mehānisma izveidei. Tāpat arī Ukraina, neskatoties uz to, ka valsti plosa karš, konsekventi veic nozīmīgas reformas un demonstrē vērā ņemamu progresu vairākas jomās, kas būtiskas eirointegrācijai. Latvija atbalsta pēc iespējas ātrāku ES iestāšanās sarunu sākšanu ar Moldovu un Ukrainu.
Oktobra beigās Eiropas Komisija pieņēma šā gada paplašināšanās dokumentu kopumu, kurā sniegts detalizēts novērtējums par Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Kosovas, Melnkalnes, Ziemeļmaķedonijas, Serbijas, Moldovas Republikas, Ukrainas un Turcijas, kā arī Gruzijas stāvokli un virzību uz pievienošanos Eiropas Savienībai. Lai gan 2023.gada decembrī Eiropadome Gruzijai piešķīra kandidātvalsts statusu, tās pievienošanās Eiropas Savienībai process ir de facto apturēts tās valdības rīcības dēļ.
Jau piecpadsmito dienu Gruzijā turpinās visaptveroši nemieri, kurus izraisījis tās premjerministra paziņojums par eirointegrācijas kursa pārtraukšanu līdz 2028.gada beigām. Gruzijas valdošā vara īsteno politiku, kas ir pretēja pašu pieņemtajai konstitūcijai un tautas gaidām par savu nākotni, pauda Ārlietu ministrijas pārstāvji.
Tiesībsargājošo iestāžu darbība pret protestētājiem, pārmērīgi izmantotais spēks un vardarbība, apspiežot vārda un pulcēšanās brīvību, nav pieņemama, pauda sēdes dalībnieki. Eiropas Savienības dalībvalstis nacionālajā pozīcijā aicinātas uz plašākām sankcijām pret tiem, kuri par to atbildīgi. Tāpat klātesošie iestājās par Šengenas vīzu atjaunošanu diplomātisko un dienesta pasu turētājiem.
