“Esošajos ģeopolitiskajos apstākļos ir ļoti svarīgi pievērst pasaules valstu uzmanību jautājumam par kultūras mantojuma saglabāšanu un kultūras nepārtrauktības nodrošināšanu krīzēs. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir pierādījis, cik liela nozīme ir kultūrai un kultūras mantojumam valsts un nacionālās identitātes sargāšanā. Kultūras mantojums ir sabiedrības noturības, saliedētības un demokrātijas stūrakmens,” uzsver kultūras ministre.
Konsultāciju laikā dalībvalstis uzsvēra kultūras kā cilvēktiesību nozīmi, digitālās transformācijas ietekmi uz nozares attīstību, radošuma nozīmi un tā sargāšanas nepieciešamību mākslīgā intelekta laikmetā, kultūras un izglītības sinerģiju visos izglītības līmeņos, kultūras ieguldījumu ekonomikā, kā arī nevienlīdzības un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā. Īpaša uzmanība tika pievērsta kultūrai kā noturību stiprinošam faktoram konfliktu un krīžu situācijās. Dalībvalstis bija vienisprātis par nepieciešamību kultūru noteikt par atsevišķu ilgtspējīgas attīstības mērķi pēc 2030.gada.
MONIDACULT2025, ko rīko UNESCO, ir vienīgais pasaules mēroga forums, kurā tiek apspriesta un veidota globālā kultūras politika, kas skar visas valstis un kultūras nozares. Nākamā MONDIACULT tikšanās notiks Barselonā (Spānija) 2025. gadā, kad UNESCO prezentēs globālo ziņojumu par kultūras stāvokli.
UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija) ir starptautiska organizācija, kas apvieno 195 valstis, kas apņēmušās rūpēties par izglītības, dabas zinātņu, sociālo un humanitāro zinātņu, kultūras, komunikācijas un informācijas jomām. Latvija pievienojās UNESCO 1991. gadā.
