Finanšu ministrija piekrīt, ka publisko iepirkumu regulējums ir apjomīgs, jo ar publisko iepirkumu kā instrumentu tiek īstenoti arī citi valstij būtiski nozaru (nacionāli vai Eiropas līmenī noteikti) politikas mērķi un veicināta to sasniegšana. Tāda ir, piemēram, Eiropas zaļā kursa īstenošana un sociālo aspektu integrācija. Tāpat iepirkumu politikai ir jāpielāgojas ekonomikas strauji mainīgajiem apstākļiem.
Valsts kontrole ziņojumā norāda, ka centralizēto iepirkumu attīstība Latvijā ir nepietiekama, lai gan Eiropas līmenī centralizācija tiek uzskatīta par efektīvu līdzekli administratīvo izmaksu mazināšanai un procesu optimizācijai. Atbilstoši Eiropas Komisijas datiem par 2022. gadu centralizēto iepirkumu rādītājs ir 17%, kas ir otrs augstākais vērtējums starp dalībvalstīm. Turklāt, lai mazinātu sadrumstalotību un uzlabotu pārvaldību, tiek meklēti veidi, kā papildus sekmēt pašvaldību un valsts institūciju plašāku iesaisti šajā procesā.
Ministrija ir saņēmusi piecus ieteikumus un rūpīgi izvērtēs labākās iespējas to ieviešanai. Vienlaikus jānorāda, ka jautājums par iepirkumu speciālistu atlīdzību ir skatāms Valsts kancelejas noteiktās sabiedriskā sektora atlīdzības sistēmas ietvaros. Institūciju vadītājiem jau pašlaik ir plašas iespējas pārskatīt atlīdzību esošā regulējuma ietvaros.
