FM ir apkopojusi vairāk nekā 400 priekšlikumu no ministrijām, pašvaldībām, uzņēmējiem un sociālajiem partneriem, uz kā pamata tika izstrādāts rīcības plāns. Saņemtie priekšlikumi tika sagrupēti astoņās prioritārajās jomās, kurās veikti dažāda līmeņa un veida uzdevumi administratīvā sloga mazināšanai.
Kā augstas prioritātes jomas ar visvairāk saņemtajiem priekšlikumiem rīcības plānā tika atzīmētas:
- projektu atlases vienkāršošana;
- projektu pārbaudes un uzraudzības efektivizēšana;
- iepirkumu jautājumi;
- nacionālā līmeņa prasību izvērtēšana, atsakoties no tām, kas pārsniedz ES regulējuma noteiktās, tā mazinot administratīvo slogu un atskaišu apjomu.
CFLA paredzēts vēl vairāk nostiprināt savu kā uzticama un klientorientēta sadarbības partnera lomu, paplašinot atbalstu projektu īstenotājiem projektu pieteikumu sagatavošanas, iepirkumu, maksājumu un projektu ieviešanas procesos. Vienlaikus plašāk tiks piemērots “konsultē vispirms” princips, novēršot dublējošas un laikietilpīgas pārbaudes un fokusējoties uz savlaicīgu atbalstu, lai veicinātu projektu īstenošanas kvalitāti. Tāpat CFLA plāno vēl proaktīvāk nodrošināt fokusētas apmācības, metodisko atbalstu un individuālas konsultācijas, kas pielāgotas īstenotāju vajadzībām.
Piemēram, projektu atlases jomā gadījumos, kad finansējuma apjoms atklātā projektu iesniegumu atlasē ir pietiekams visiem kvalificētajiem projektiem, turpmāk nebūs nepieciešama to savstarpējā salīdzinošā vērtēšana. Tas ļaus samazināt vērtējamo kritēriju skaitu vismaz par 20 % un padarīs atlasi vienkāršāku un ātrāku. Tāpat paredzēta ātrāka un vienkāršāka atlase uzņēmumiem ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirto “A” reitingu – augstāko nodokļu uzticamības novērtējumu. Savukārt, atsakoties no atlases nolikumu saskaņošanas starp iestādēm, tiks paātrināts atlases sākums par vismaz 10 darbdienām.
Ņemot vērā gan šobrīd īstenotos vienkāršošanas pasākumus, gan iepriekš FM veikto darbu, uzsākot 2021.–2027. gada plānošanas periodu, ir kopumā panākts būtisks uzlabojums projektu atlases ātrumā. Piemēram, salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada periodu, atklātās un ierobežotās projektu atlasēs CFLA līdz gala lēmumam nonāk ievērojami ātrāk – gala lēmumu pieņemšanas laiks ir samazināts par vismaz 25 %.
Efektivizējot projektu pārbaudes un uzraudzību, ir saīsināti projektu dokumentācijas izvērtēšanas termiņi (līgumu slēgšana, grozījumi, iepirkumu pirmspārbaudes, iepirkumu pārbaudes u. c.) indikatīvi par 5% – 2025. gadā un 15% – 2026. gadā. Cits pasākums paredz plašāku pašdeklarēšanos – noteiktās uzraudzības jomās projektu īstenotāji paši apliecinās nosacījumu izpildi, bez papildu dokumentiem vai iestāžu apstiprinājuma. Tāpat arī pārskatītas neatbilstību vadlīnijas, atsakoties no nacionāli papildu noteiktām finanšu korekcijām, tādējādi panākot neatbilstību veidu samazinājumu par 20%.
Lai uzlabotu iepirkumu procesu, veikta prakses vienādošana starp Iepirkumu uzraudzības biroju un CFLA par iepirkumu preventīvo konsultatīvo atbalstu, tai skaitā, lai novērstu pārbaužu dublēšanās risku. Lai vienkāršotu dokumentu apriti, turpmāk nebūs arī vairs jāiesniedz iepirkumu pašpārbaudes lapas.
Paralēli notikusi arī publisko iepirkumu regulējuma un piemērošanas prakses pilnveide finanšu ministra vadītās darba grupas ietvaros. Tās izstrādāto strukturālo reformu publisko iepirkumu sistēmas efektivitātes paaugstināšanai valdība atbalstīja 26. augustā. Pēc nepieciešamo grozījumu pieņemšanas Publisko iepirkumu likumā un saistītajos normatīvajos aktos Saeimā reforma pakāpeniski stāsies spēkā no 2026. gada. Tāpat FM turpina izskatīt iespējas atvieglot iepirkumu prasības privātā sektora projektu īstenotājiem.
Savukārt nozaru ministrijas ir veikušas darbu pie nacionālā līmeņa prasību pārskatīšanas, atsakoties no tādām, kas pārsniedz ES regulējumā noteikto – izslēgti 17 nacionāli noteikti rādītāji specifiskā atbalsta mērķa pasākumos.
Jau ziņots, ka darbs pie administratīvā sloga mazināšanas turpinās – sabiedrība arī turpmāk aicināta iesniegt birokrātijas mazināšanas priekšlikumus FM uzturētajā tīmekļvietnes sadaļā “Birokrātijas mazināšana”, kur detalizēti apkopots arī līdz šim paveiktais.
FM un CFLA, reaģējot uz aktualitātēm, turpina vērtēt papildu optimizācijas iespējas. Tā, piemēram, augusta izskaņā CFLA tikās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas ES fondu ieviešanā ir svarīgi tieši Latvijas uzņēmējiem. CFLA arī izvērtē atgriezeniskās saites dažādošanas iespējas, tostarp individualizētas sarunas ar sociālajiem un sadarbības partneriem, uzņēmēju organizācijām un pašvaldībām. 2026. gada sākumā FM plāno strukturētas intervijas ar projektu ieviesējiem. Kopumā ES fondu veiktie vienkāršošanas pasākumi sekmē valdības noteikto mērķi – līdz 2026. gadam samazināt birokrātiju par 25%.
Jau ziņots, ka 2025. gadā uzrādīts būtisks progress ES fondu un Atveseļošanas fonda investīciju ieviešanā. Prognozes norāda uz stabilu plānu līdz 2029. gada beigām investīciju atbalstam pilnībā izmantot Latvijai pieejamo ES fondu piešķīrumu 2021.–2027. gada periodā, plašāk informāciju skatīt FM mājaslapā.
Tāpat arī ziņots, ka 28. augustā finanšu ministra vadībā norisinājās kārtējā ES fondu tematiskā komitejas sanāksme, kurā vienojās par virzību ar ES fondu programmas vidusposma grozījumiem un risinājumiem veselības infrastruktūras prioritārajām vajadzībām. Savukārt nākamā sēde notiks oktobrī, kad prioritāri tiks vērtēta aktuālo investīciju plānu izpilde, disciplīnas ievērošana un iespējamās pārdales, lai ES līdzekļus ieguldītu pēc iespējas efektīvāk, vairāk informāciju skatīt FM mājaslapā.
