LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsver: “Lai arī 2024. gadā tirgus situācija Latvijas meža nozarei ir bijusi sarežģīta, LVM deviņos mēnešos ir sasniegusi atzīstamus rezultātus gan finanšu rādītāju, gan uzņēmuma operatīvās darbības ziņā. Vienlaikus gada pirmajos deviņos mēnešos ir sasniegti izcili rezultāti meža atjaunošanā un jaunaudžu kopšanā, kas nodrošinās meža ražības pieaugumu nākotnē.
Piedzīvojot šīs vasaras spēcīgo vētru, uzņēmums ļoti īsā laikā spēja pārplānot darbību un uzsāka vētras radīto postījumu sakopšanas darbus, un pēc to veikšanas jau drīz atsāka arī apmeklētāju uzņemšanu Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē.
Tāpat uzņēmums turpinājis dažādu inovāciju ieviešanu meža apsaimniekošanā, piemēram, saimnieciskajā darbībā palielinot mašinizētu jaunaudžu kopšanu, kas vienlaikus nodrošina enerģētiskās koksnes ieguvi šķeldas ražošanai. Ar šādiem inovatīviem risinājumiem stratēģiski nodrošinām LVM darbības nepārtrauktību ierobežota darbaspēka pieejamības apstākļos.”
Šī gada deviņos mēnešos uzņēmums saskārās ar vairākiem izaicinājumiem, kas ietekmēja arī koksnes apjomu piegādes. Spēcīgā vētra šī gada jūlijā ietekmēja plānoto mežsaimniecisko darbību, taču uzņēmums, operatīvi pārplānojot veicamās darbības, spēja izpildīt saistības pret klientiem.
LVM lielāko daļu koksnes izejvielu piegādā kokrūpniecības nozarei, kas galvenokārt atkarīga no situācijas eksporta tirgos. Tādējādi vājie ekonomiskās aktivitātes rādītāji Eiropā, it īpaši būvniecības nozarē, ietekmēja arī koksnes izejvielu tirgu un realizēto apaļkoksnes sortimentu apjomu. Pārstrādes uzņēmumi visā pasaulē ir samazinājuši jaudas, lai pielāgotos jaunajiem, samazinātā pieprasījuma apstākļiem.
2024. gada deviņos mēnešos Latvijas siltumenerģijas ražotājiem pārdota šķelda 463,2 tūkstošu megavatstundu apjomā, stiprinot valsts enerģētisko neatkarību.
Sekmīgi darbojoties minerālo materiālu produktu ražošanas tirgū, uzņēmums šī gada pirmajos deviņos mēnešos realizējis 1 011 tūkstošus kubikmetru minerālos materiālus un to maisījumus, kas ir par 68 % vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Uzņēmuma piedāvātie materiāli galvenokārt tiek izmantoti ceļu būvniecībā Latvijā.
Pārskata periodā noslēgusies Mežvidu kokaudzētavas būvniecība, palielinot LVM kokaudzētavas izaudzēto koku stādu daudzumu. Šī gada deviņos mēnešos kopumā realizēti 47,8 miljoni meža koku stādu, no kuriem 41 % jeb 19,7 miljoni – citiem mežu īpašniekiem. 5,9 miljoni stādu pārdoti klientiem Zviedrijā un Igaunijā.
Ar mērķi palielināt dabas kapitāla vērtību deviņos mēnešos stādot un sējot mežs atjaunots 13,5 tūkstošu hektāru platībā, ieaudzēts – 0,5 tūkstošos hektāru. Prognozes liecina, ka kopējais 2024. gada meža atjaunošanas apjoms kopā ar dabiskās atjaunošanās platībām būs vēsturiski lielākais uzņēmuma 25 gadu darbības laikā.
2024. gada deviņos mēnešos investēti 46,0 miljoni eiro, tai skaitā 58 % jeb 26,8 miljoni eiro ieguldīti meža infrastruktūrā – meža ceļu un tiltu būvniecībā, meža meliorācijas sistēmu atjaunošanā un koka vairogu brauktuvju izveidē.
Tāpat ir noslēgušies Rietumvidzemes reģiona klientu centra būvdarbi Valmiermuižā, ko plānots nodot ekspluatācijā līdz šī gada beigām. Rietumvidzemes reģiona klientu centrs būs trešais LVM birojs, kura būvniecībā pamatā izmantota koksne – vairāk nekā 400 m3 – un vairāki citi ilgtspējīgi un klimatneitrāli risinājumi, piemēram, saules paneļi elektroenerģijas ražošanai, siltumsūkņi un granulu katls ēkas apkurei.
Pārskata periodā LVM aktīvi turpināja darbu divos Eiropas Savienības līdzfinansētos vides projektos. Lai dažādotu mežaudzi un tādējādi uzlabotu ūdens kvalitāti Toras upē un Aģes upes baseinā “LIFE GoodWater IP” projekta ietvaros, dažādota Toras upes piekrastes mežaudze, iestādot vairāk nekā 7 000 dažādu lapkoku stādu. Projekta teritorijā pārskata periodā noslēgušies arī dažāda veida sedimentācijas baseinu ierīkošanas darbi.
Tāpat aktīvi darbi noritējuši “LIFE-IP LatViaNature” projektā invazīvās krokainās rozes rosa rugosa ierobežošanai dabas liegumā “Ziemupe”. Tur vasaras izskaņā uzsākta rozes izrakšana – atkarībā no ceru blīvuma ar rokas darba instrumentiem vai mazo un īpaši vieglo tehniku. Atsevišķās vietās tiks izmantota arī jauna rozes ierobežošanas metode – mērķēta ceru dedzināšana. Darbu mērķis ir pasargāt Latvijā unikālu un retu sugu dzīvotnes un atklātu piejūras kāpu biotopus, kurus nomāc invazīvā krokainā roze, un vienlaikus atrast efektīvāko metodi, kā invazīvo augu ierobežot.
Lai iepazīstinātu sabiedrību ar dabas procesiem un skaidrotu mežsaimniecības pieaugošo lomu tautsaimniecībā, uzņēmums šogad turpinājis īstenot LVM vides izglītības programmas dažāda vecuma skolēniem un jauniešiem, kā arī pedagogiem. Piemēram, “LVM Meža ekspedīcijās” 6. klašu skolēniem astoņos LVM reģionos šogad piedalījās gandrīz 7000 skolēni un skolotāji.
Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk novērtē iespēju atpūsties dabā. LVM uztur vairāk nekā 300 labiekārtotas bezmaksas atpūtas vietas: koka laipas, skatu torņus un platformas, piknika vietas ar nojumēm un ugunskura vietām, kas uzlabo atpūtas kvalitāti un pieejamību visiem interesentiem.
Tāpat apmeklētāji novērtē plašās atpūtas iespējas arī LVM uzturētajos maksas tūrisma objektos – ģimeņu iecienīto Latvijas valsts mežu dabas parku Tērvetē, kuru pēdējo divu gadu laikā jau vairākas reizes postījusi vētra. Piesaistot arboristus un īpašu tehniku, parks jau septembrī atkal tika atvērts apmeklētājiem.
