Lielākais darbu apjoms, kas līdz šī gada beigām jāpaveic, ir 66 mineralizētu laukumu izveidošana.
Skaidro LVM vides projektu vadītājs Ilmārs Bodnieks:
“Mineralizētie laukumi meža zemsedzē tiek veidoti ar mērķi radīt vides apstākļus un jaunas vietas, kur iesēties un turpmāk attīstīties osu biotopam raksturīgajām augu sugām, kuru pastāvēšanai nav piemērota auglīga zemsedze ar ilgstoši uzkrāto nobiru slāni, ko veido skujas un lapas. Reti sastopamajām augu sugām osu mežos ir nepieciešama nabadzīga augsne un daudz vairāk saules gaismas, kuru pēdējās desmitgadēs ierobežoja blīvais lapu koku un egļu apaugums. Līdz šim veikto darbu ietvaros liekais apaugums tika novākts un nu var uzsākt noslēdzošos darbus ar mineralizēto laukumu veidošanu.”
Laukumi būs divos dažādos izmēros – 3 m2 un 5 m2 lieli. Laukumus veidos, ar lāpstām un grābekļiem novācot zemsedzi – sīkkrūmus, sūnas un nobiru slāni –, ko sadedzinās ugunskuros uz vietas vai izvedīs no teritorijas. Kopējā mineralizēto laukumu platība veidos 282 m2 no 13 ha lielās apsaimniekotās platības, kas ir pietiekami, lai imitētu osu meža biotopam vajadzīgo uguns darbību.
LVM Ziemeļlatgales vides plānošanas speciāliste Diāna Marga stāsta:
“Vēl pirms vairākiem simtiem gadu osu mežu dabiskais traucējums – degšana – regulāri samazināja liekos krūmus un barības vielas zemsedzē, kas neļāva šiem mežiem aizaugt un uzturēja tos gaišus un skrajus. Mūsdienās nodrošinot ugunsdrošības uzraudzības pasākumus mežā, uguns darbību imitējam ar dažādām mežsaimniecības metodēm. Mums ir svarīgi panākt, lai neuzkrājas barības vielas, citādi saaug krūmi, veidojas ēna un biezs nobiru slānis, saaug sūnas, un reto augu, piemēram, meža silpurenes vai smiltāja esparsetes sēklām vairs nav kur iesēties – tās netiek cauri biezajam slānim, kas laika gaitā izveidojas. Turklāt šie augi ēnā neveido sēklas. Laukumi būs īpaši šīm sugām veidotas mājvietas.”
Papildus mineralizēto laukumu veidošanai vairāk nekā 3 ha kopplatībā tiks veikta arī atvašu, lielākoties lazdu, pļaušana. Arī nopļauto materiālu plānots uz vietas sadedzināt.
Pēc pirmā darbu cēliena – jaunas retu sugu atradnes
Biotopa – skujkoku meži uz osveida reljefa formām – atjaunošanas darbus dabas liegumā “Grebļukalns” LVM uzsāka 2021. gadā ar detālu darbu metožu plānošanu. Tika apzināti un 13 ha plašajā teritorijā ar stāvajām nogāzēm un ar meža tehniku grūti sasniedzamām vietām veikti vairāk nekā septiņi dažādi darbu veidi. Osu mežu atjaunošana ietvēra aizsargājamo sugu atradņu un citu saglabājamo dabas vērtību marķēšanu, saaugušo egļu zāģēšanu, lazdu zāģēšanu un lazdu celmu raušanu, ciršanas atlieku dedzināšanu un vēl citus darbus, kas pakāpeniski tika veikti trīs gadu laikā.
Ciršanas atlieku (lazdu) dedzināšana osa nogāzē pirmajā darbu cēlienā
Pērn noslēdzoties pirmajam darbu cēlienam, kura laikā būtiski tika uzlaboti gaismas apstākļi, tika fiksētas jaunas reto augu sugu atradnes. Vides eksperti veikto darbu teritorijā apzināja septiņas jaunas meža silpurenes un trīs jaunas un ļoti vitālas sevišķi reti sastopamās smiltāja esparsetes atradnes, kā arī divās jaunās vietās uz osa kores konstatētas ārstniecības cietsēkles atradnes. Visas šīs sugas ir īpaši aizsargājamas un valstī ļoti reti sastopamas.
Pēc darbiem divās jaunās vietās uz osa kores konstatētas ārstniecības cietsēkles atradnes
Kad tiks pabeigti visi plānotie tehniskie darbi dabā, sāksies darbs pie metožu apkopošanas, lai veidotu vadlīnijas šādu biotopu turpmākai apsaimniekošanai. Tas ir būtiski, lai retie biotopi, kuru pastāvēšanai nepieciešama apsaimniekošana, varētu saglabāties arī turpmāk.
Eiropas Savienības nozīmes Natura 2000 teritorija dabas liegums “Grebļukalns” ir viena no četrām pilotteritorijām, kur projekta “LIFE-IP LatViaNature” ietvaros LVM veic biotehniskos pasākumus dažādu ES nozīmes meža biotopu stāvokļa uzlabošanai.
Projekts “LIFE-IP LatViaNature” (Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija”, LIFE19IPE/LV/000010) tiek īstenots ar ES LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Projekta mērķis ir pilnveidot dabas aizsardzības sistēmu Latvijā, lai aizsargājamām sugām un biotopiem nodrošinātu saglabāšanos ilgtermiņā.
