Lēmumu pieņemt bez atlīdzības Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai, kā arī Augšdaugavas novada pašvaldībai piederošās kapitāldaļas otrdien, 26. novembrī, atbalstīja valdība. Valsts līdzdalība Daugavpils reģionālajā slimnīcā tiek īstenota pēc slimnīcas īpašnieku lūguma, jo Daugavpils reģionālā slimnīca saskārusies ar smagām finanšu problēmām.
Saskaņā ar šodienas valdības lēmumu, Veselības ministrija kļūs par 80,58% slimnīcas kapitāldaļu turētāju Daugavpils reģionālajā slimnīcā (turpmāk – DRS), Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai paliks 16,57%, Rīgas Stradiņa universitātei – 1,52%, bet Augšdaugavas novada pašvaldībai – 1,33%. 4,6 miljoni eiro tiks izmantoti slimnīcas finanšu stabilizēšanai, tai skaitā parādu dzēšanai piegādātājiem un īstermiņa saistību segšanai.
2023. gadā DRS zaudējumi sasniedza 5,8 miljonus eiro. Lai gan jaunā slimnīcas vadība ir veikusi nozīmīgus izmaksu optimizācijas pasākumus, kreditoru saistības un naudas plūsmas trūkums joprojām rada augstu risku slimnīcas darbības nepārtrauktībai ilgtermiņā. Valsts līdzdalība nodrošinās slimnīcas darbības nepārtrauktību un stabilitāti un attīstību ilgtermiņā.
SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” ir lielākā daudzprofilu ārstniecības iestāde ārpus Rīgas, kas sniedz diennakts neatliekamos un plānveida medicīnas pakalpojumus Latgales reģiona iedzīvotājiem. Slimnīcā darbojas 25 dažāda profila medicīniskās palīdzības nodaļas. Slimnīca arī kalpo par nākamo līmeni neatliekami pārvestajiem pacientiem no citām slimnīcām reģionā. Tā kā DRS atrodas pierobežas teritorijā, tai ir īpaša lomu gan valsts drošības stiprināšanā, gan veselības aprūpes nepārtrauktībā ārkārtas situācijās.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri vairākkārt ir apmeklējis Daugavpili, aktīvi iesaistoties dialogā ar slimnīcas kapitāldaļu turētājiem. Lēmums par valsts līdzdalību ir balstīts uz pašvaldību pieprasījumu un audita secinājumiem, kas norāda uz nepieciešamību pēc finanšu stabilizācijas un ilgtspējīgas attīstības plāna īstenošanas.
Valsts līdzdalība uzlabos DRS pārvaldību, efektīvāku resursu koordinēšanu un pārraudzību, kā arī veicinās sadarbību starp klīniskajām universitāšu slimnīcām un citām ārstniecības iestādēm reģionā, veicinās vienotu veselības aprūpes kvalitātes un drošības kritēriju ieviešanu.
