DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
26. novembrī, 2024
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

Augstākās tiesas atziņas par vecāka pienākumu uzturēt bērnus un viņa tiesībām brīvi izvēlēties nodarbošanos

Freepik

Senāta Civillietu departaments lietā par uzturlīdzekļu apmēru vērtēja, kā vecāka pienākums uzturēt bērnus saskan ar viņa spējām un tiesībām brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu. Senāts atcēla spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai. 

Senāts atgādināja, ka bērnu uzturēšana ir abu vecāku pienākums, tomēr izdevumi ne vienmēr dalāmi precīzi uz pusēm. Uzturlīdzekļu apmērs jānosaka, ievērojot katra vecāka spējas un mantisko stāvokli. Vecāka darbaspējas ir vērtējamas, ņemot vērā vecumu, izglītību, darba pieredzi, veselības stāvokli un citus personību raksturojošus faktus, kā arī jomu, kurā vecāks darbojas, pelnot iztiku. 

Vienlaikus ir būtiski, ka saskaņā ar Satversmi ikvienai personai ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Tomēr noteiktos gadījumos bērna interešu prioritātes princips un labas ticības princips minētās pamattiesības var ierobežot. Tas nozīmē, ka vecāka spējas īpaši jāvērtē, ja ir pamats apšaubīt, ka vecāks savu pienākumu nodrošināt bērnam uzturu pilda labā ticībā. 

Senāts skaidroja, ka šaubas par labo ticību var rasties vairākos gadījumos. Pirmkārt, ja vecāks vispār negūst ienākumus. Otrkārt, ja vecāks acīmredzami apzināti slēpj savus patiesos ienākumus. Treškārt, ja vecāku kopējie ienākumi nav pietiekami, lai segtu bērnam nepieciešamos izdevumus. Ceturtkārt, ja pastāv citi apstākļi, kad konstatējama vecāka rīcība pretēji labas ticības principam. 

Pārsūdzētajā spriedumā nav konstatēts, ka atbildētājs pretēji labas ticības principam izvairījās no uztura maksāšanas pienākuma atbilstoši savām spējām. Neskatoties uz to, tiesa pievērsa uzmanību vairākiem apstākļiem, kuriem lietā nav nozīmes. Piemēram, konstatēts, ka atbildētājs ir nodarbināts publiskajā sektorā, strādājot vienā darba vietā jau 25 gadus, bet secināts, ka viņam kā “jaunam un veselam vīrietim” ar augstāko izglītību nevajadzētu būt šķēršļiem pelnīt vairāk. Senāts uzsvēra, ka tiesai bija jākoncentrējas uz lietā būtiskiem faktiem un apstākļiem, nevis jāsniedz lieki komentāri, savs vērtējums par lietas dalībniekiem vai ieteikumi kādai no pusēm.  

Senāts vērsa uzmanību arī uz to, ka jāņem vērā joma, kurā persona nodarbināta. Tiesa nedrīkst ignorēt normatīvajos aktos konkrētajai profesijai noteiktos ierobežojumus attiecībā uz amatu savienošanu, papildu darbu uzņemšanos un citiem aspektiem. 

Slēgtas lietas statuss 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI