Ar mežsaimniecības metodēm aizsargājamie biotopi tiks uzlaboti septiņās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT). LVM darbus veiks dabas liegumos “Raķupes ieleja”, “Kārķu purvs”, “Paņemūnes meži”, “Palšu purvs” un “Supes purvs” vismaz 1125 ha kopplatībā, savukārt DAP – Ķemeru Nacionālajā parkā un Gaujas Nacionālajā parkā vismaz 375 hektāru kopplatībā.
“Viena projekta ietvaros tik vērienīgi purvu ekosistēmu atjaunošanas pasākumi Latvijā tiks realizēti pirmo reizi. Praktiskos darbus veiksim vismaz 1500 hektāru platībā, taču kopumā labvēlīgi tiks ietekmēta lielāka teritorija.
Galvenokārt strādāsim ar hidroloģiskā režīma stabilizēšanas pasākumiem purvos un purvainos mežos, kur tie meliorācijas ietekmē ir ievērojami degradējušies, jo optimālam ūdens daudzumam ir izšķiroša nozīme purvu ekosistēmu saglabāšanā ilgtermiņā. Labas un izcilas kvalitātes biotopi ir priekšnoteikums dzīves videi parastiem un retiem augiem un dzīvniekiem, tāpat purviem ir ievērojama nozīme siltumnīcefekta gāzu uzkrāšanā.
Šis projekts būs teicams profesionālās dabas aizsardzības piemērs, jo ar klasiskām, ikdienā lietotām mežsaimniecības metodēm realizēsim sugu un biotopu ekspertu norādes. Pēc projekta īstenošanas varēsim dalīties ar iegūtajām zināšanām un prasmēm, lai līdzīga veida purvu ekosistēmu atjaunošanas darbus nākotnē varētu veikt arī citi,” norāda LVM vides projektu vadītājs Helmuts Hofmanis.
Sabiedrības iesaistei plānoti gan plaši sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi, gan paredzēts izbūvēt dabas taku vienā no purvu teritorijām, un tā būs īpaši pielāgota dažādām sabiedrības grupām, tostarp cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem.
Projektam izvēlētās teritorijas pagājušā gadsimta otrajā pusē ir saimnieciski ietekmētas – susinātas un daļēji izstrādātas kūdras ieguves vietas. Mainoties hidroloģiskajam režīmam, nelabvēlīgi tiek ietekmētas purva funkcijas un līdz ar to arī dažādo sugu dzīvotnes.
Katrs no projektā iekļautajiem purviem ir unikāls, tāpēc balstoties uz sugu un biotopu ekspertu, kā arī hidroloģijas speciālistu norādēm katrā purvā tiks kombinēti dažādi biotehniskie pasākumi: meliorācijas grāvju likvidēšana vai to darbības būtiska ierobežošana, purva biotopiem neraksturīgo koku un krūmu novākšana, retināšana vai dažādošana, kas kopā palīdzēs sasniegt projekta mērķi.
Purvi ir viena no Latvijas dabas bagātībām, kas spēj nodrošināt tikai tiem raksturīgos ekosistēmu pakalpojumus. Purvi klāj 10–15 % Latvijas teritorijas un vairums no tiem ir Latvijas un ES nozīmes īpaši aizsargājami biotopi.
Purvi ir unikāla dzīvotne augiem un dzīvniekiem. Tam raksturīgais mikroklimats, nabadzīgā augsne un zemā temperatūra nodrošina dzīves vietu tādiem augiem un dzīvniekiem, kas pielāgojušies tikai šādiem vides apstākļiem. Viens no savdabīgākajiem purva augiem ir rasenes – augi kukaiņēdāji. Tāpat purvos sastopamas dažādas retas gliemju, kukaiņu un putnu sugas. Pavasaros un rudeņos purvi ir svarīga ceļojošo ūdensputnu atpūtas vieta.
Atjaunotas purvu ekosistēmas ir solis virzībā uz Latvijas un ES kopējo klimatneitralitātes sasniegšanu. Dabiskiem purviem ir ievērojama nozīme SEG uzkrāšanā, purvu veģetācija absorbē ogļskābo gāzi no atmosfēras un ar dažādu bioloģisko procesu palīdzību ieslēdz oglekli kūdrā.
Projekts Nr. 6.1.1.7/1/24/I/001 "Purvu ekosistēmu atjaunošana ĪADT" tiek īstenots ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" ietvaros. Projekta kopējais finansējums ir 7 058 824 eiro, tai skaitā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums 6 000 000 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 058 824 eiro apmērā.
Taisnīgas pārkārtošanās fonds ir finanšu instruments, kas palīdz ES dalībvalstīm īstenot Eiropas zaļo kursu, kura mērķis ir līdz 2050. gadam panākt ES klimatneitralitāti.
