Paredzams, ka kopējā inflācija eirozonā 2024. gadā samazināsies vairāk nekā uz pusi – no 5,4 % 2023. gadā līdz 2,4 %, bet pēc tam kritums būs pakāpeniskāks – līdz 2,1 % 2025. gadā un 1,9 % 2026. gadā. Tiek prognozēts, ka 2024. gadā inflācijas līmeņa pazemināšanās process Eiropas Savienībā būs vēl straujāks – kopējā inflācija no 6,4 % 2023. gadā samazināsies līdz 2,6 %, 2025. gadā tā turpinās samazināties līdz 2,4 % un 2026. gadā – līdz 2,0 %.
Pieaugot patēriņam un atsākoties investīcijām, izaugsme palielināsies straujāk
Pēc tam, kad 2024. gada pirmajā ceturksnī atsākās izaugsme, ES ekonomika otrajā un trešajā ceturksnī turpināja attīstīties stabilā, lai gan mērenā tempā.
Nodarbinātības un reālās algas pieauguma rezultātā turpināja palielināties izmantojamie ienākumi, bet mājsaimniecību patēriņš bija ierobežots. Joprojām lielā dzīves dārdzība un lielāka nenoteiktība pēc atkārtotas ekstremālu satricinājumu ietekmes, ko papildināja finansiāli stimuli ietaupīt augsto procentu likmju kontekstā, noteica mājsaimniecību vēlmi ietaupīt arvien lielāku savu ienākumu daļu. Tajā pašā laikā investīciju apmērs bija neapmierinošs, un 2024. gada pirmajā pusē lielākajā daļā dalībvalstu un aktīvu kategoriju bija vērojama dziļa un plaša lejupslīde.
Šķiet, ka patēriņa ierobežošana mazinās. Pakāpeniski atjaunojoties algu pirktspējai un samazinoties procentu likmēm, gaidāms, ka patēriņš turpinās pieaugt. Paredzams, ka, pateicoties pārliecinošām uzņēmumu bilancēm, atkal gūtajai peļņai un labākiem kreditēšanas nosacījumiem, atkal tiks veiktas investīcijas. Atveseļošanas un noturības mehānisma un citu ES fondu impulss veicinās arī publisko investīciju pieaugumu prognozes periodā.
Kopumā tiek prognozēts, ka nākotnē ekonomikas izaugsmi veicinās iekšzemes pieprasījums. Paredzams, ka 2025. un 2026. gadā eksports un imports kopumā pieaugs vienādā tempā, kas nozīmē, ka neto tirdzniecības devums izaugsmē būs neitrāls.
Turpinās inflācijas līmeņa pazemināšanās process
Neraugoties uz nelielu inflācijas kāpumu oktobrī, turpinās inflācijas līmeņa pazemināšanās process, kas sākās 2022. gada beigās un ko lielā mērā veicināja enerģijas cenas.
Cenu spiediens pakalpojumu jomā joprojām ir augsts, bet tiek prognozēts, ka no 2025. gada sākuma tas būs mērens, ko veicinās algu pieauguma palēnināšanās un gaidāmais ražīguma kāpums, un to atbalstīs negatīvi bāzes efekti. Tas rada nosacījumus inflācijas kritumam līdz mērķrādītājam 2025. gada beigās eirozonā un 2026. gadā ES.
Darba tirgus joprojām ir spēcīgs, bezdarba līmenis – rekordzems
2024. gada pirmajā pusē ES darba tirgus bija stabils, un paredzams, ka tas arī turpmāk būs spēcīgs. Prognozējams, ka nodarbinātības izaugsme ES turpināsies, lai gan lēnākā tempā, no 0,8 % 2024. gadā (0,9 % eirozonā) līdz 0,5 % 2026. gadā (0,6 % eirozonā).
Oktobrī bezdarba līmenis ES uzrādīja jaunu vēsturiski zemu līmeni, proti, 5,9 %. Tiek prognozēts, ka 2024. gadā kopumā tas būs 6,1 % (eirozonā 6,5 %) un pēc tam turpinās samazināties, 2025. un 2026. gadā noslīdot līdz 5,9 % (6,3 % eirozonā).
Pateicoties fiskālajai konsolidācijai, budžeta deficīts samazinās
Tā kā daudzas dalībvalstis strādā, lai samazinātu savu parāda attiecību, paredzams, ka ES vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā samazināsies par aptuveni 0,4 procentpunktiem, noslīdot līdz 3,1 % no IKP un 2025. gadā – līdz 3,0 %. Tiek prognozēts, ka pozitīvā ekonomikas impulsa ietekmē 2026. gadā deficīts turpinās samazināties līdz 2,9 %. Saskaņā ar prognozi eirozonā deficīts samazināsies no 3,0 % 2024. gadā līdz 2,9 % 2025. gadā un 2,8 % 2026. gadā.
Tomēr paredzams, ka ES kopējā parāda attiecība pret IKP pieaugs no 82,1 % 2023. gadā līdz 83,4 % 2026. gadā. Tas seko gandrīz 10 procentpunktu samazinājumam laikposmā no 2020. līdz 2023. gadam un atspoguļo ietekmi, ko rada joprojām paaugstinātais primārais deficīts un augošie procentu izdevumi, kurus, mazinoties inflācijai, vairs nekompensē augsts nominālā IKP pieaugums. Tiek prognozēts, ka eirozonā vispārējās valdības parāds palielināsies no 88,9 % no IKP 2023. gadā līdz 90 % 2026. gadā.
Nenoteiktība un riski palielinās
Ir palielinājusies nenoteiktība un lejupvērsti riski, kas apdraud perspektīvu. Ieilgušais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un pastiprinātais konflikts Tuvajos Austrumos rada ģeopolitiskos un enerģētiskās drošības riskus. Tirdzniecības partneru pieaugošie protekcionisma pasākumi varētu ierobežot globālo tirdzniecību, negatīvi ietekmējot ES ļoti atvērto ekonomiku.
Attiecībā uz situāciju iekšzemē politikas nenoteiktība un strukturālās problēmas apstrādes rūpniecībā varētu vēl vairāk mazināt konkurētspēju un negatīvi ietekmēt izaugsmi un darba tirgu. Turklāt kavēšanās ANM īstenošanā vai spēcīgāka, nekā gaidīts, fiskālās konsolidācijas ietekme varētu vēl vairāk kavēt izaugsmes atsākšanos. Visbeidzot, nesenie plūdi Spānijā liecina par dramatiskām sekām, ko dabas apdraudējumu pieaugošais biežums un apjoms var radīt ne tikai videi un skartajiem cilvēkiem, bet arī ekonomikai.
Konteksts
Šī prognoze balstās uz vairākiem tehniskiem pieņēmumiem par valūtas kursiem, procentu likmēm un izejvielu cenām, ņemot vērā stāvokli 31. oktobrī. Attiecībā uz visiem pārējiem ienākošajiem datiem, tostarp pieņēmumiem par valdības politiku, šajā prognozē ir ņemta vērā informācija, kas bija pieejama līdz 25. oktobrim, to ieskaitot. Izņemot gadījumus, kad informācija par jaunu politiku ir publiskota un pietiekami konkretizēta, aplēsēs tiek pieņemts, ka politika netiks mainīta.
Eiropas Komisija katru gadu publicē divas visaptverošas prognozes (pavasarī un rudenī), aptverot plašu makroekonomisko un fiskālo mainīgo lielumu spektru attiecībā uz visām ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm, EBTA valstīm un citām lielākajām attīstītajām un jaunietekmes tirgus valstīm.
Tā kā ES ekonomika stabili atveseļojas, nākamajā gadā izaugsmes tempam būtu jāpaātrinās līdz ar augošu patēriņu, pateicoties lielākai pirktspējai un joprojām rekordzemam bezdarba līmenim, kā arī gaidāmu investīciju līmeņa uzlabojumu. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo lielo ģeopolitisko nenoteiktību un daudzos riskus, mēs nevaram atļauties būt pašapmierināti. Mums ir jārisina ilgstošās strukturālās problēmas, jāpalielina ražīgums un jānodrošina, ka pasaules mērogā ES ekonomika kopumā joprojām ir konkurētspējīga. Ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis veiktu visas reformas un investīcijas saskaņā ar to atveseļošanas un noturības plāniem un samazinātu valsts parāda līmeni atbilstoši jaunajiem fiskālajiem noteikumiem.
Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis
Eiropas ekonomika lēnām atveseļojas. Tā kā inflācija turpina samazināties un privātā patēriņa un investīciju pieaugums paātrinās, kā arī ņemot vērā rekordzemu bezdarba līmeni, paredzams, ka nākamajos divos gados izaugsme pakāpeniski kļūs straujāka. Tomēr mūsu nākotnes izredzes ietekmē strukturālās problēmas un ģeopolitiskā nenoteiktība. Neraugoties uz ierobežojošajiem apstākļiem, dalībvalstīm būs jāizmanto to rīcībā esošās iespējas, mēģinot samazināt parāda līmeni un vienlaikus veicinot izaugsmi, ko atbalsta jaunā ekonomikas pārvaldības sistēma un NextGenerationEU turpmāka īstenošana. Raugoties nākotnē, mūsu konkurētspējas stiprināšanai ar investīciju un strukturālu reformu palīdzību ir izšķiroša nozīme, lai palielinātu potenciālo izaugsmi un tiktu galā ar pieaugošajiem ģeopolitiskajiem riskiem.
Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni
