1919. gada 3. oktobrī, savā 17. dzimšanas dienā, V.V. Jansons-Veščūna iestājās Latvijas armijā, un jau tā paša gada 19. novembrī jaunā kareive piedalījās kaujā pie Plāņu mājām, drosmīgi šķērsojot aizsalušo Lielupi un kopā ar citiem cīnoties pret bermontiešu pārspēku, palīdzēja saņemt gūstekņus un ieročus.
V.V. Jansons-Veščūna no Latvijas armijas atvaļināta 1919. gada 25. decembrī dižkareives pakāpē. Vēlāk studējusi tieslietas, strādājusi Rīgas bāriņtiesā un Rīgas pilsētas īres valdē, kā arī bijusi aktīva Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrības biedre. Sākoties Atmodai, aktīvi darbojusies Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā un pieredzējusi Lāčplēša dienas atjaunošanu.
