Daļa lektoru, kuri ikdienā strādā ar skolēniem dabaszinātņu jomā, uzsvēra, ka STEM izglītībai ir jāsaglabā ieinteresējoša pieeja, bet mainot uzsvaru tajā no izklaides uz praktisko un reāli izmantojamo. Tas, ka vebinārs saņēma tik plašu interesei, apliecina, ka skolotāji meklē jaunus veidus, kā STEM mācības padarīt aizraujošākas un efektīvākas digitālajā laikmetā.
"Vai jums pašiem dzīvē kaut vienu reizi ir nācies praktiski izmantot sinusa teorēmu?" vebinārā retoriski vaicāja Jānis Urtāns, Kosmosa izziņas centra izglītības un satura vadītājs. Viņš uzsvēra, ka būtiskākā ir praktisku piemēru izmantošana STEM mācībās, jo skolēnam ir jāsaskata teorētisko zināšanu pielietojums ikdienas dzīvē. Urtāns akcentēja, ka šodienas skolēni ir dzimuši digitālajā laikmetā, un tāpēc skolotājiem ir jāmeklē radoši veidi, kā teoriju sasaistīt ar praktisko, lai motivētu mācīties. "Ja mēs vēlamies, lai jaunieši saprastu eksaktās zinātnes, mums jārāda, kā šīs zināšanas palīdz reālajā dzīvē – darīt ātrāk un kvalitatīvāk," uzsvēra Urtāns.
Līdzīgi pārliecināts ir Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas direktora vietnieks Kaspars Antonevičs. Viņš izceļ nepieciešamību skolās ieviest praktiskas inženierzinātnes jau no agrīna vecuma, kas ļauj gūt gan zināšanas, gan priekšstatu un skaidrību par to, vai būs vērts šo izglītību turpināt, jo ir jācīnās ar skolēnu stereotipiem un priekšstatiem par to, kas tad vispār ir inženierzinātnes. Tāpēc skolēni kvalitatīvi jāuzrunā gan tur, kur viņi "atrodas" – digitālajā vidē, gan jānodarbojas tieši ar praktiskiem uzdevumiem. "Šodien katras skolas gaiteņos mēs redzam sekas tām izvēlēm, ko digitalizācijas attīstībā savulaik esam veikuši kā valsts un kā sabiedrība. Mana pieredze tomēr liecina, ka skolēniem spēles apnīk un izrādās, ka skolotājs - izklaidētājs nav mīļākais skolotājs."
Tomēr – spēles ir iespēja, bet tām jāspēj motivēt un jāatbilst skolēna vēlmei saprast praktisku pielietojumu un jēgu. Uz to savu metodiku balsta Krista Griķe, Arygames vadošā spēļu metožu autore. Daloties ar ieskatu par spēļu izmantošanu mācību procesā, viņa norādīja, ka spēļu metodes palīdz veidot skolēnu interesi un motivāciju, tomēr tās ir jāizmanto gudri un pārdomāti, lai mācīšanās nepārvēršas par spēlēšanos. "Mācību spēles var būt lielisks stimuls, taču ar noteikumu, ka tās ir kvalitatīvas un atraktīvas, un skolotājiem jādomā, kā balansēt spēļošanu un praktiskās nodarbības," skaidroja Griķe.
Noslēgumā Inga Liene Sanžerevska, Elektrum Energoefektivitātes centra speciāliste, iepazīstināja ar centra plašo piedāvājumu skolām – dažādas praktiskas un interaktīvas programmas, kas palīdz izprast energoefektivitātes jautājumus un STEM nozīmīgumu. Tiešsaistes un klātienes nodarbības ir vērstas uz praktisku pieredzi, ko arī skaidro centra darbinieki – praktiķi. Tādējādi Elektrum Energoefektivitates centrs kalpo kā tilts starp akadēmisko izglītību, teoriju un reālo dzīvi, parādot, kā skolā iegūtās teorētiskās zināšanas noder praktiskajā dzīvē.
