Ēdienu piegādes no restorāniem kļūst arvien populārākas, un 2024. gadā ēdienu pasūtījuši 25,8 % iedzīvotāju, kuri iepirkušies internetā pēdējo trīs mēnešu laikā (par 7,9 procentpunktiem vairāk nekā 2020. gadā). Nākamā populārākā preču kategorija ir kosmētika un skaistumkopšanas produkti, ko iegādājās 24,2 % pirkumu veicēju. Savukārt elektropreču un sadzīves tehnikas pirkumu īpatsvars nedaudz samazinājies, 2024. gadā sasniedzot 21,5 % (2020. gadā – 27,8 %).
Sievietēm un vīriešiem atšķirīgi iepirkšanās mērķi
Sievietes biežāk nekā vīrieši veic pirkumus tiešsaistē (attiecīgi 53,1 % un 43,9 %). Atšķirīgas ir arī populārāko preču kategorijas: sievietes apģērbus un kosmētiku internetā iegādājas biežāk nekā vīrieši (apģērbu pirka 70,5 % sieviešu un 41,2 % vīriešu; kosmētiku un skaistumkopšanas produktus – 36,3 % sieviešu un tikai 8,1 % vīriešu). Medikamentu, uztura bagātinātāju un vitamīnu iegāde internetā ir īpaši populāra sieviešu vidū (27,4 % pirkumus veikušo sieviešu un 12,9 % vīriešu).
Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, sieviešu interneta pirkumos novērojams būtisks pieaugums apģērbu iegādē (par 16,5 % vairāk nekā 2020. gadā) un medikamentu, uztura bagātinātāju un vitamīnu pirkumos (par 10,9 % vairāk).
Vīrieši apsteidz sievietes elektropreču, kā arī velosipēdu, mopēdu, automašīnu un citu transportlīdzekļu vai to rezerves daļu iegādes biežumā (attiecīgi par 15,4 procentpunktiem un par 15,3 procentpunktiem). Katrs trešais (30,3 %) vīriešu internetpirkums bijis no elektropreču kategorijas, kamēr sieviešu vidū šādu pirkumu bijis uz pusi mazāk (14,9 %). 2024. gadā 16,7 % interneta pirkumus veikušo vīriešu un vien 1,4 % sieviešu iegādājās kādu transportlīdzekli tiešsaistes pirkumā.
Jauniešiem populārākas ēdienu piegādes, pirmspensijas vecumā – medikamenti
Iedzīvotāji visās vecuma grupās internetā visbiežāk iegādājas apģērbu. Jaunāki cilvēki kā otro populārāko izvēli min ēdienu piegādes no restorāniem (33,7 % jauniešu 16–24 gadu vecumā un 35,1 % 25–34 gadu vecumā), kam seko skaistumkopšanas preces (attiecīgi – 21,4 % un 26,5 %). Pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāju vidū apģērbu pirkumiem internetā seko medikamenti (22,5 % iedzīvotāju 55–64 gadu vecumā un 22,4 % 65–74 gadu vecumā), mēbeles un mājas piederumi (attiecīgi – 20,6 % un 20,7 %).
Pēdējo 10 gadu laikā divkārt pieaudzis paradums iepirkties internetā
Iedzīvotāju, kas 12 mēnešu laikā veikuši vismaz vienu pirkumu internetā, īpatsvars pieaudzis no 33,5 % 2014. gadā līdz 65,0 % 2024. gadā, savukārt to iedzīvotāju, kas nekad nav iepirkušies internetā, īpatsvars samazinājies par 12,9 procentpunktiem līdz 23,2 % 2024. gadā. Būtiskākās izmaiņas notika tieši pandēmijas laikā, kad iedzīvotājiem nācās veikt pirkumus internetā arī tad, ja nekad iepriekš to nebija darījuši.
Eiropas Savienībā (ES) 2023. gadā vidēji 69,9 % iedzīvotāju bija iepirkušies internetā pēdējo 12 mēnešu laikā, kas ir augstāks rādītājs nekā Latvijā (2023. gadā 62,0 %). Visaugstākais rādītājs bija Nīderlandē – 92,4 %.
92,2 % iedzīvotāju internetu izmanto regulāri jeb reizi nedēļā un pēdējo 10 gadu laikā šis rādītājs ir pieaudzis par 20,4 procentpunktiem. Mainījusies arī tendence regulārā interneta lietošanā: 2024. gadā vismaz reizi nedēļā internetu izmantoja 91,4 % vīriešu un 93,0 % sieviešu, savukārt pirms 10 gadiem nedaudz biežāk internetu izmantojuši vīrieši.
2014. gadā Latvija bija zem ES vidējā rādītāja regulāro interneta lietotāju īpatsvarā – 72,5 % ES un 71,8 % Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā lietoja internetu. Tomēr kopš 2019. gada Latvijas rādītājs ir pieaudzis nedaudz virs ES vidējā (90,3 % – ES, 91,5 % – Latvijā 2023. gadā).
Vairāk informācijas par IKT lietošanu mājsaimniecībās oficiālās statistikas portāla sadaļā IKT mājsaimniecībās un informatīvajā apskatā “Iedzīvotāju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanas paradumi 2024. gadā”.
