ĪSUMĀ
- Revīzijās sniegtie ieteikumi ir būtiskākā Valsts kontroles darba pievienotā vērtība, jo to ieviešana rada pārmaiņas Latvijas attīstībai.
- Ieteikumu uzraudzībā Valsts kontrolē vērtēs konkrētus rezultātu rādītājus. Ar nebeidzamu procesu un diskusijām nebūs pietiekami, lai ieteikumu atzītu par ieviestu.
- Starptautiskā pieredze rāda, ka ieteikumi lielākoties tiek ieviesti pirmajos trīs gados, tādēļ Valsts kontrole turpmāk uzraudzību veiks ne ilgāk kā piecus gadus.
- Paredzēts, ka pēc digitālā risinājuma ieviešanas katram ieteikumam varēs sekot līdzi Valsts kontroles interneta vietnē.
“Pieejas maiņai darbā ar Valsts kontroles sniegtajiem ieteikumiem būs ietekme visā Valsts kontroles darba procesā, sākot ar nozaru analīzi un revīziju tēmu izvēli, turpinoties revīziju darbā un noslēdzoties ieteikumu pārvaldības posmā. Tā paredz digitālu un caurskatāmu sistēmu, kas veicinās publiskā sektora institūciju un amatpersonu atbildīgumu un virzību uz skaidru rezultātu,” norāda Valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
“Jaunā pieeja dos iespēju uzskatāmi parādīt Valsts kontroles revīziju darba pievienoto vērtību, uz jautājumu – kas no tā? – sniedzot pārliecinošu atbildi, kādas pārmaiņas sagaidāmas vai jau notikušas,” skaidro Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas korporatīvā pārvaldības virziena vadītāja, Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.
- Pirmkārt, Valsts kontrole uzskatāmi demonstrēs revīziju rezultātā panāktās pārmaiņas gan pēc rakstura, gan pēc apjoma. “Atbildīgās iestādes un amatpersonas nevarēs aizbildināties ar nebeidzamām diskusijām darba grupās vai ar formālu normatīvu pieņemšanu, jo ar to nebūs pietiekami, lai ieteikumu atzītu par ieviestu,” uzsver M. Āboliņa.
- Otrkārt, sagaidāms, ka ieteikumu skaits samazināsies, jo tajos tiks formulēti mērķi, nevis veicamās darbības, lai tos sasniegtu. Tas ļaus mazināt administratīvo slogu darbā ar ieteikumu ieviešanu gan Valsts kontrolei, gan revidējamām iestādēm. Vienlaikus jārēķinās, ka ieteikumu ieviešanas termiņi pagarināsies, jo praksē reālas pārmaiņas notiek tikai pēc tam, kad visas nepieciešamās darbības jau paveiktas. “Piemēram, lai ieviestu kādu jaunu pakalpojumu, jāapmāca speciālisti, varbūt jāizstrādā un jāpieņem likums, taču Valsts kontrole uzraudzību pār ieteikuma ieviešanu turpinās, kamēr tā varēs pārliecināsies, ka šis pakalpojums praksē tiek sniegts, un varēs konkrēti izmērīt, cik cilvēku to ir saņēmuši,” skaidro M. Āboliņa.
- Treškārt, Valsts kontrole veiks ieteikumu ieviešanas uzraudzību ne ilgāk kā piecus gadus. Starptautiskā prakse apliecina, ka gadījumā, kad ieteikumu ieviešanai ir atbalsts, tos parasti ievieš pirmo trīs gadu laikā. Pretējā gadījumā tie ilgstoši ir bezgalīgā ieviešanas procesā, turklāt mūsdienu mainīgajā vidē tie zaudē aktualitāti. M. Āboliņa norāda: “Šajā periodā Valsts kontrole sadarbosies ar atbildīgajām iestādēm un amatpersonām un periodiski dažādos veidos informēs sabiedrību gan par panākumiem, gan bremzējošiem faktoriem.”
- Ceturtkārt, būtiski, lai revidējamās iestādes pastāvīgi aktualizētu informāciju par ieteikumu ieviešanas progresu un sabiedrība varētu sekot līdzi katra ieteikuma ieviešanai un uzdot jautājumus, ja tā kavējas. Plānots, ka nākamā gada vasarā Valsts kontrole ieviesīs jaunu digitālo risinājumu, kas pakāpeniski interneta vietnē kļūs pieejams revidējamām iestādēm un plašākai sabiedrībai.
Pieejas izstrādē ņemta vērā starptautiskā prakse, īpaši Lietuvas augstākās revīzijas iestādes pieeja šajā jomā. Vērā ņemti arī ieteikumi, kurus 2022. gadā sniedza Lietuvas, Dānijas un Slovēnijas augstāko revīzijas iestāžu ekspertu komanda, noslēdzot Valsts kontroles darba vērtējumu (Peer Review). Turklāt koncepcijas ieviešana jau norit labu laiku, proti, ir virkne revīziju, kurās veiksmīgi īstenoti pilotprojekti, formulējot ieteikumus un sagatavojot ieteikumu ieviešanas plānus pēc jaunās pieejas.
