Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Autora tiesības nav saistītas ar īpašumtiesībām uz materiālo objektu, kurā darbs ir izteikts. Ja kāds nopērk no autora vai veikalā, piemēram, kompaktdisku ar ieskaņotu dziesmu, pircējs nekādā veidā nekļūst par dziesmas tiesību īpašnieku, viņam pieder tikai šā darba materiālais nesējs, ko viņš var izmantot tikai personiskiem mērķiem.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Autortiesību likums noteic, ka darbs ir autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā – neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības (1.panta 2.daļa). Dažu valstu tiesību aktos īpaši norādīts, ka aizsargājamais darbs ir personīgas jaunrades rezultāts, tā izslēdzot darbus, kas ir radušies nejaušības, dabas procesu vai mašīnu darbības rezultātā. Tomēr pastāv uzskati, ka arī datormākslai jābūt aizsargātai gadījumos, kad autors ir noteicis datora darbības parametrus mākslas darba radīšanai.1
AUTORTIESĪBU OBJEKTI
Darbs autortiesību aspektā ir fiziskas personas radošas intelektuālās darbības produkts, kas iemiesojies materializētā formā. Daudzu valstu autortiesību akti aizsargā literārus, mākslas un zinātniskus darbus, taču šos jēdzienus lieto ļoti plašā nozīmē, visbiežāk pievienojot skaidrojošu konkrēto aizsargāto darbu sarakstu.
Darba aizsardzībai nav saistības ar tā māksliniecisko vērtību: jebkurš jebkuras personas radoši veidots darbs tiek aizsargāts. Radošas intelektuālās darbības produkti, piemēram, idejas, koncepcijas vai metodes, kas nav ieguvuši materializētu formu, nav darbi un netiek aizsargāti.
Aizsargātos darbus un to dabu detalizēti aprakstījis Jānis Rozenfelds darbā „Intelektuālais īpašums”2 (2004), kā arī to raksturojums minēts Ineses Paklones sastādītajā „Autortiesību rokasgrāmatā” (1997)3, kurā minētās darbu definīcijas citētas šajā publikācijā.
"Ja darba izveidei pieiet radoši, tas kļūst par darba radītāja jeb autora intelektuālo īpašumu."
Pastāv vienkārši darbi un salikti darbi; dzejas antoloģijā aizsargāts ir gan sastādījums, gan katrs dzejolis. Tāpat kā antoloģijā katram dzejolim, tāpat arī katram datubāzes elementam var būt atšķirīgs aizsardzības ilgums: filmu fragmentiem – viens, skaņu ierakstiem – cits, bet muzikālajiem darbiem šajos ierakstos – vēl cits.
Aizsargāti ir gan pabeigti, gan nepabeigti darbi, darbu fragmenti, uzmetumi utt., ja tie atbilst darba aizsardzības pamatprasībām - ja tie ir literāri vai mākslas darbi, kas izpausti jebkādā materializētā formā, un tiem nav notecējis autortiesību termiņš.
Aizsargātos darbus nosacīti var sagrupēt šādās kategorijās:
Muzikāls darbs ir visdažādāko skaņu kombinācijas (kompozīcijas) ar vai bez teksta, kas radīts izpildīšanai ar mūzikas instrumentiem un/vai balsi. Atkarībā no muzikālo darbu rakstura tie iedalāmi lielo un mazo tiesību darbos:
Literārie darbi
Literārie darbi ir grāmatas, brošūras, runas, datorprogrammas, lekcijas, aicinājumi, ziņojumi, sprediķi, dramatiskie darbi, libreti un citi līdzīga veida darbi.
Literārs darbs parasti ir formas un satura ziņā augstvērtīgs rakstveidā materializēts darbs ar māksliniecisku vērtību un spēcīgu emocionālu iedarbību. Taču autortiesību aspektā literārs darbs ir ne vien rakstveidā, bet arī runas formā izziņots darbs, turklāt šajā aspektā tas netiek mērots ar mākslinieciskas kvalitātes vai pielietojuma vērtības mērauklu. Literāri darbi no autortiesību viedokļa ir jebkuri oriģināldarbu teksti – vai tā būtu daiļliteratūra, vai tehniski, zinātniski, praktisku pamācību teksti.
Runa ir literārs darbs, kas radīts specifiskā veidā izziņošanai runas jeb mutvārdu formā – lekcija, aizstāvības runa tiesā, politiska darbinieka runa, sprediķis u.c.
Zinātnisks darbs ir darbs, kurā izmantota zinātniska pieeja – darbi par tehnikas jautājumiem, izziņu krājumi, celtņu un būvju risinājumi, kartes un plāni, kas attiecas uz ģeogrāfiju, topogrāfiju un citām zinātnēm.
"Darba aizsardzībai nav saistības ar tā māksliniecisko vērtību."
Dramatisks darbs (luga) parasti ir dialogu veidā rakstīts literārs darbs, savstarpēji saistītu darbību apraksts, kas personas atklāj darbībā skatuviskā vai tamlīdzīgā iestudējumā. Dramatiski darbi var būt rakstīti visdažādākajos žanros – no komēdijas līdz traģēdijai, un tos izmanto, lai iestudētu teātra izrādes.
Librets ir literārs darbs, kas rakstīts muzikāli dramatiska darba radīšanai. Libreti kopā ar mūziku tiek izmantoti, lai iestudētu operas, operetes, mūziklus.
Autortiesību aspektā arī datorprogramma ir literārs darbs. Datorprogramma ir vārdos, kodos, shēmās vai kādā citā formā izteikts, informācijas nesējā ierakstīts instrukciju kopums, ko dators spēj nolasīt un kas datoru aktivizē kādai noteiktai darbībai vai kāda noteikta uzdevuma veikšanai vai rezultāta sasniegšanai.
Vizuālie darbi
Vizuāls darbs ir jebkurš mākslas vai fotogrāfisks darbs. Tas var būt veidots ar glezniecības, tēlniecības, grafikas, lietišķās, dizaina, dekoratīvās un vides mākslas paņēmieniem, kā arī ar jauktiem tehniskiem paņēmieniem. Tās var būt ģeogrāfiskās kartes, plāni, plastiskie darbi, kas attiecas uz ģeogrāfiju, topogrāfiju un citām zinātnēm. Aizsargātas ir arī šo darbu skices, uzmetumi, kompozīciju meti, darba modeļi, maketi un citās radošā procesa starpstadijās fiksēti darbi.
Mākslas darbs ir tēlotājas mākslas, grafikas, skulptūras darbs, zīmējums.
Fotogrāfisks darbs ir kādu priekšmetu, cilvēku, notikumu norises attēls, kas iegūts ar gaismas vai citu izstarojumu vai jebkuras vides saglabājumu un nostiprinājumu ar ķīmiskiem, elektroniskiem vai citiem līdzekļiem.
Audiovizuālie darbi
Audiovizuāls darbs vienlaikus ir paredzēts uztveršanai gan ar redzi, gan dzirdi. To veido savstarpēji saistītu un kustības iespaidu radošu attēlu sērijas ar skaņas pavadījumu, kas fiksēti, izmantojot atbilstīgus mehānismus. Audiovizuāli darbi parasti ir apskaņoti kinematogrāfiski darbi un visi darbi, kuri iegūst savu materializēto formu ar līdzekļiem, kas analogi kinematogrāfijai – jebkurš televīzijas raidījums, filma, videoklips (arī reklāmas klips), kā arī citi kustīgi attēli. Tie var būt fiksēti kinolentēs, videokasetēs, lāzerdiskos, kompaktdiskos, digitālajos videodiskos un citos materializētos nesējos.
Telpiskie darbi
Pie telpiskiem darbiem var pieskaitīt arhitektūras darbus, ainavu projektus, dekorācijas un scenogrāfijas darbus, kā arī lietišķās mākslas darbus un dizaina darbus, ja tie ir veidoti vairākās plaknēs.
Arhitektūras darbs ir viena vai vairāku autoru darbs celtņu, būvju un citu telpas arhitektonisko risinājumu, pilsētbūvniecības darbu un dārzu un parku jeb ainavu projektēšanas un risinājumu jomā. Tiek aizsargātas arī šo darbu skices, rasējumi un modeļi, kā arī darbu realizācija celtnēs un būvēs un pārējos materializētajos objektos.
Dekorācijas un scenogrāfiju veido, lai noformētu skatuves vidi, kurā tiek iestudēts dramatisks darbs (luga) vai muzikāli dramatisks darbs (opera, balets).
Lietišķās mākslas darbs ir mākslas darbs, kas iemiesots dekoratīva vai praktiska lietojuma priekšmetā vai priekšmetos, neatkarīgi no tā, vai tie izgatavoti ar roku darbu vai rūpnieciski.
Dizaina darbs ir ar mākslinieciskās projektēšanas (mākslinieciskās konstruēšanas) metodi radīts darbs – praktiski izmantojama priekšmeta ārējais veidols ar estētisku vērtību. Dizaina darbs var būt arī mākslinieciski projektēta telpa.
Kustību darbi
Par kustību darbiem var uzskatīt horeogrāfiskos darbus un pantomīmas. Horeogrāfisks darbs ir kustību kompozīcija dejai uz skatuves vai jebkura cita ar vienotu domu apvienota žestu sistēma, kas parasti radīta izpildīšanai mūzikas pavadījumā.
Savukārt mīmisks darbs ir darbs, kas veidots jūtu vai dramatiskas darbības izteikšanai, izmantojot žestus, pozas un mīmiku.
Atvasināti darbi
Neaizskarot oriģināldarbu autoru tiesības, tiek aizsargāti arī atvasinātie darbi (tulkojumi un apdares, pārstrādāti darbi, anotācijas, referāti, kopsavilkumi, apskati, muzikāli aranžējumi, ekranizācijas un dramatizējumi un tamlīdzīgi darbi, darbu krājumi un datubāzes).
Atvasināts darbs balstās uz citu, jau esošu oriģināldarbu un kaut kādā veidā ir atvasināts no tā. Atvasināti darbi ir adaptācijas, tajā skaitā aranžējumi (apdares), arī ekranizācijas, dramatizējumi un citi oriģināldarbu pārstrādājumi. Atvasināti darbi ir tulkojumi. Atvasināti darbi ir arī darbu krājumi (antoloģijas, atlanti, daļa datubāzu, enciklopēdijas, katalogi un citi salikti darbi), kas materiālu izlases un izkārtojuma ziņā ir radoša darba rezultāts. Atvasinātie darbi ir aizsargāti neatkarīgi no tā, vai darbi, uz kuriem atvasinātie darbi balstās vai kuri iekļauti tajos, ir aizsargāti darbi vai ne.
Aranžējums ir muzikāla darba izpausmes formas pielāgošana mūzikas instrumenta vai izpildītāju prasībām. Bieži vien aranžējums maina skaņdarba tonalitāti vai pavadījumu, taču ne vienmēr tas ir patstāvīgs, atvasināts, tātad - aizsargāts darbs. Muzikāla darba aranžējumam nepieciešama oriģināldarba autora atļauja darba pārveidošanai. Aranžējums kā atvasināts darbs neatņem autora tiesības oriģināldarba autoram – tāpat kā literāra darba tulkojums tās neatņem pašam rakstniekam. Ja, piemēram, publiskam izpildījumam izmanto aizsargāta darba aranžējumu, arī oriģināldarba autors saņem daļu autoratlīdzības par šo izmantojumu, ko visbiežāk pats arī nosaka.
"Autors var būt tikai fiziska persona, jo juridiskai personai nepiemīt intelekts."
Tulkojums ir jebkura teksta pārtulkojums citā valodā. Te jāpiebilst: lai gan normatīvos un administratīvos aktus Autortiesību likums neaizsargā, šo pašu aktu neoficiālie tulkojumi citās valodās ir atzīstami par autordarbiem un tulkotāju autortiesības tiek aizsargātas.
Enciklopēdija ir vispārēja rakstura vai specifiskas zināšanu jomas informācijas krājums, kas sastādīts no īsiem rakstiem, kurus parasti rakstījuši vairāki autori, un kas radoši sakārtoti tematiski un alfabētiskā kārtībā. Katra raksta jeb autortiesību aspektā – literārā darba autors saglabā autortiesības uz savu darbu. Neaizskarot šo autoru tiesības, enciklopēdija kopumā, tāpat kā jebkurš cits salikts, darbs ir aizsargāts darbs.
Datubāzes
Datubāze ir sistemātiski un metodiski sakārtotu atsevišķu literāru, muzikālu (arī folkloras), audiovizuālu un citu darbu, kā arī datu vai citas informācijas (skaņu, attēlu, skaitļu, faktu utt.) krājums, kas kopumā vai izvilkumos pieejams individuālai lietošanai elektroniskā vai citā veidā. Datubāzes ir aizsargāti darbi, tās sastādītājs ir fiziska vai juridiska persona, kura kontrolē būtisku ieguldījumu datubāzes radīšanā un ir atbildīga par to.
AUTORTIESĪBU SUBJEKTI
Autordarba radītājs un pirmais autortiesību īpašnieks ir pats autors. Autors var būt tikai fiziska persona, jo juridiskai personai nepiemīt intelekts, tātad – spēja kaut ko radīt. Autors saskaņā ar likumu iegūst autortiesības, uzreiz radot darbu; nekāda to noformēšana vai reģistrācija nav vajadzīga. Ja autors vēlas, viņš var norādīt savu vārdu vai pseidonīmu pie darba, bet var arī palikt anonīms.
Autortiesību likumā ietvertā autortiesību prezumpcija paredz, ka persona, kuras vārds vai vispāratzīts pseidonīms ir norādīts uz publiskota vai publicēta darba vai reproducēta darba, uzskatāma par darba autoru, ja nav pierādīts pretējais. Savukārt, ja uz publiskota darba nav norādīts tā autors, tad līdz brīdim, kad darba autors atklāj savu personību un piesaka autorību, viņa vārdā un interesēs darbojas redaktors, izdevējs vai cita pilnvarota persona.
Līdzautori rada darbu kopīgi, un viņiem pašiem savstarpēji jāvienojas par katra individuālo ieguldījumu darba radīšanā, jo no tā atkarīgi viņu kā autoru personisko un mantisko tiesību realizēšanas nosacījumi.
Autortiesību likums noteic, ka gadījumos, kad darbam ir divi vai vairāki autori un katra autora individuālais ieguldījums darba radīšanā nav norobežojams kā neatkarīgs darbs, autortiesības uz darbu pieder visiem līdzautoriem kopīgi. Ja katra autora individuālais ieguldījums ir neatkarīgs darbs, autortiesības uz savu individuālo ieguldījumu kā neatkarīgu darbu ir katram autoram.
Līdzautori ir audiovizuāla darba autori – režisors, scenārija autors, dialogu autors, speciāli radīta muzikāla darba autors, kā arī citas personas, kas jaunrades galarezultātā devušas savu ieguldījumu darba tapšanā.
Aizsardzību pret autortiesību pārkāpumiem var realizēt jebkurš līdzautors neatkarīgi no pārējiem līdzautoriem.
Tiesību pārņēmēji
Autors jebkurā brīdī var nodot savas tiesības jebkurai citai personai, un tad šī persona kļūst par konkrēto autortiesību subjektu. Pēc autora nāves saskaņā ar parasto Civillikumā4 noteikto mantošanas kārtību (likumisko, testamentāro vai līgumisko) par autora tiesību subjektiem kļūst viņa mantinieki. Autortiesību subjekti autortiesības uz darbu var īstenot gan paši, gan nodot tiesību pārvaldīšanu autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.
Tiesību pārņēmējiem pāriet tikai tiesības darbu izmantot (mantiskās tiesības), bet personiskās tiesības pāriet tikai mantiniekiem un nepilnā apjomā, jo arī pēc nāves autors saglabā darba autorību: viņa bērni nekad nekļūs par darba autoriem.
Visiem tiesību pārņēmējiem (izņemot likumiskajiem mantiniekiem) tiesības izmantot darbu pāriet tikai un vienīgi uz līguma pamata. Likumiskajiem mantiniekiem šīs tiesības pāriet saskaņā ar likumu - tāpat kā jebkurš cits mirušās personas īpašums.
Šeit jāpiebilst, ka autora tiesības nav saistītas ar īpašumtiesībām uz materiālo objektu, kurā darbs ir izteikts. Autora tiesības uz darbu, kas izteikts kādā materiālā objektā, šķiramas no šā objekta valdījuma. Materiālā objekta (arī darba pirmās fiksācijas eksemplāra) valdījuma pāreja pati par sevi nerada šā darba autora tiesību pāreju. Ja kāds nopērk no autora vai veikalā, piemēram, kompaktdisku ar ieskaņotu dziesmu, pircējs nekādā veidā nekļūst par dziesmas tiesību īpašnieku, viņam pieder tikai šā darba materiālais nesējs, ko viņš var izmantot tikai personiskiem mērķiem. Tas pats attiecas uz mantinieku, kurš no mirušās personas saņem mantojumā skaņuplašu kolekciju – šim mantiniekam no tā nerodas nekādas tiesības uz skaņuplatēs ierakstīto muzikālo darbu izmantošanu citādi kā personīgiem mērķiem.
