DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
05. novembrī, 2024
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

ES siltumnīcefekta gāzu emisijas 2023. gadā sarukušas par 8 %

Eiropas Komisija publicējusi 2024. gada klimatrīcības progresa ziņojumu, kas parāda, ka ES neto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas 2023. gadā samazinājušās par 8,3 % salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tas ir lielākais gada laikā novērotais samazinājums pēdējo desmitgažu laikā, ja neskaita 2020. gadu, kad Covid-19 pandēmijas apstākļos emisijas saruka par 9,8 %. Neto SEG emisijas tagad ir par 37 % zemākas nekā 1990. gadā, savukārt IKP šajā pašā laikposmā pieaudzis par 68 %, kas liecina par emisiju atsaisti no ekonomikas izaugsmes. ES ir uz pareizā ceļa, lai izpildītu savu apņemšanos līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 55 %.

  • Emisijas no elektrostacijām un rūpnieciskām iekārtām, uz kurām attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), 2023. gadā saruka par 16,5%, kas ir līdz šim lielākais samazinājums. ETS aptvertā sektora emisijas šobrīd ir par aptuveni 47,6 % zemākas nekā 2005. gadā, un ES sekmīgi virzās uz to, lai sasniegtu 2030. gada mērķrādītāju, proti, samazinājumu par 62 %.
  • ES ETS ietvaros emisijas no elektroenerģijas ražošanas un siltumapgādes ir samazinājušās par 24 % salīdzinājumā ar 2022. gadu. To sekmējusi plašāka atjaunīgo energoresursu, jo īpaši saules un vēja enerģijas, izmantošana un atteikšanās no oglēm. Aviācijas emisijas pēc Covid-19 pandēmijas turpina pieaugt; arī pērn fiksēts 9,5 % kāpums.
  • Ieņēmumi no ES ETS 2023. gadā sasniedza €43,6 miljardus eiro, kas tiks investēti klimatrīcībā. 7,4 miljardi eiro ir piešķirti Inovāciju fondam un Modernizācijas fondam, savukārt pārējā nauda tieši novirzīta dalībvalstīm.
  • Emisijas ēku, lauksaimniecības, iekšzemes transporta, sīkrūpniecības un atkritumu nozarē (uz kurām attiecas Kopīgo centienu regula) 2023. gadā saruka par aptuveni 2 %. Lielākais kritums bija vērojams ēku sektorā – aptuveni 5,5 %. Lauksaimniecības emisijas samazinājās par 2 %, transporta emisijas – par mazāk nekā 1 %.
  • ES dabiskās oglekļa piesaistītājsistēmas 2023. gadā palielinājās par 8,5 %, tādējādi apvēršot pēdējā desmitgadē novēroto samazināšanās tendenci zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā. Tomēr, lai tiktu sasniegti 2030. gada mērķrādītāji, ir nepieciešami papildu pūliņi.

Lai arī šajā ziņojumā atspoguļotais ES emisiju samazinājums vieš cerības, pagājušā gadā piedzīvojām vairāk klimata pārmaiņu izraisītu dabas katastrofu, kas prasījušas cilvēku dzīvības un iztikas līdzekļus, turklāt globālās emisijas vēl nav sasniegušas maksimālo līmeni. Ir nepieciešama turpmāka rīcība, lai garantētu, ka ES sasniedz savus 2030. gada mērķrādītājus, var īstenot 2040. gadam izvirzīto mērķi un līdz 2050. gadam izpilda arī neto nulles emisiju mērķi. 

Plašāka informācija un noderīgas saites, tai skaitā uz pašu ziņojumu, šeit: Strauji pieaugot atjaunīgo energoresursu izmantojumam, ES siltumnīcefekta gāzu emisijas 2023. gadā sarukušas par 8 % - Eiropas Komisija

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI