Saskaņā ar Krīzes Vadības padomes sēdes protokolu nozaru ministrijām, tostarp Satiksmes ministrijai, valdībā bija jāiesniedz vētras, lietus un ar tiem saistīto plūdu nodarīto zaudējumu aprēķins, lai lemtu par nozarei radīto zaudējumu segšanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Jau ziņots, ka 28. un 29. jūlijā Latviju šķērsoja ciklons, atnesot līdz šim lielāko nokrišņu daudzumu, bet izraisītā vētra bija spēcīgākā Latvijā vasaras sezonā. Laikapstākļu ietekmē applūda zemākās vietas, upēs strauji palielinājās ūdenslīmenis, stiprajā vējā daudzviet lūza koki, kas krītot aizšķērsoja brauktuves, sabojāja elektrolīnijas, tādējādi radot papildu darbus un nobraukumu sabiedriskā transporta maršruta tīklā, nodrošinot pasažieriem sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktību.
Lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumu nepārtrauktību pa dzelzceļu AS “Pasažieru vilciens” vētras dienās spēja operatīvi apzināt traucējumus pakalpojuma sniegšanas grafikā un noorganizēt alternatīvo transportu – autobusus un iespēju robežās arī taksometrus – pasažieru pārvadāšanai posmos, kurus bija nobloķējuši vētras radīti šķēršļi vai kuros bija bojāta dzelzceļa infrastruktūra. Savukārt atsevišķos posmos, kuros bija bojāts elektriskais kontakttīkls, pasažieru pārvadāšanai tika norīkoti dīzeļvilcieni, kas tika pārvirzīti no citām līnijām. Tāpat pasažierim ir tiesības pieprasīt izdevumu kompensāciju gadījumos, kad vilciena kavēšanās vai atcelšanas gadījumā pasažieris nokļūšanai līdz galapunktam ir izmantojis taksometra pakalpojumus vai pārsēdies autobusā. Valdības piešķirtais finansējums tiks izlietots augstākminēto darbību apmaksai.
Savukārt VAS “Latvijas dzelzceļš” infrastruktūrai vētras nodarīto postījumu aprēķins šobrīd iesniegts apdrošinātāju kompānijai, tomēr cik lielā mērā tā tiks kompensēta būs zināms tikai pēc apdrošināšanas akciju sabiedrības gala lēmuma. Šobrīd nav iespējams aplēst cik lielu daļu no izmaksām kompensēs apdrošinātājs un cik liels finansiāls atbalsts būs nepieciešams no valsts.
