Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma šogad veiktais pētījums atklāj, ka visvairāk par piekļūstamību Latvijā domā teātri un muzeji. Vienlaikus tikai katra piektā kultūras un radošā sektora organizācija, kas piedalījās pētījuma aptaujā, plāno nākotnē1 uzlabot piekļūstamību.
Edgars Ražinskis, Rīgas plānošanas reģiona tūrisma eksperts un Ilgtspējas tūrisma domnīcas iniciators: “Šī joma Latvijā attīstās līdz ar pasaules labo prakšu ienākšanu. Vismazāk ir padomāts par cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Savukārt, visapmierinātākie ir cilvēki ar kustību traucējumiem, kam seko cilvēki ar dzirdes traucējumiem. Rīgas plānošanas reģions, kopā ar citiem partneriem un domubiedriem, ir uzsācis projektus, kas tieši izglīto un veic pilotprojektus dažādu piekļūstamības risinājumu ieviešanā tūrisma objektos, it īpaši attiecībā uz pārgājienu takām “Mežtaka” un “Jūrtaka”, kā arī reģiona publiskajos dārzos un parkos.
Šī niša tūrismā ir ar augstu potenciālu, bet svarīgs nosacījums ir vides piekļūstamība. Latvijā ir reģistrētas vairāk nekā 200 tūkstoši 2pilngadīgas personas ar invaliditāti. Visvairāk ir cilvēku ar kustību traucējumiem - ap 20% jeb gandrīz 40 000 personu. Ar garīga rakstura un uzvedības traucējumiem ir 13% jeb 26 400 cilvēku, ar redzes traucējumiem – 4% jeb 9955 cilvēku, bet ar dzirdes traucējumiem – 1% jeb aptuveni 2200 cilvēku. Statistika rāda, ka cilvēku skaitam ar invaliditāti ir augšupejoša tendence.
Dita Pfeifere, LKA lektore un pētījuma līdzautore: “Viens no būtiskiem pētījuma secinājumiem ir saistīts ar zināšanu un izpratnes trūkumu kultūras organizācijās par piekļūstamības risinājumiem, kas uzlabotu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem piekļuvi kultūrai. Kultūras un radošā sektora organizāciju aptaujā katras trešās organizācijas pārstāvji norādījuši, ka viņiem trūkst zināšanu par cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām un piekļūstamības risinājumiem katrai no mērķgrupām. Tas nozīmē, ka gan Kultūras ministrijai un pašvaldībām, gan NVO un privātā sektora kultūras organizācijām, viens no primāri veicamajiem uzdevumiem būtu savu dibināto organizāciju darbinieku izglītošana, īstenojot gan teorētiskas, gan praktiskas apmācības”.
Edgars Ražinskis atzīst, ka viens no iemesliem lēnajam piekļūstamības risinājumu ieviešanas tempam Latvijā ir finansējuma trūkums. Tomēr pēdējos gados ir redzami būtiski uzlabojumi, ņemot vērā, ka tas kļūst par arvien nozīmīgāku aspektu tūrismā pasaulē un pakāpeniski ienāk arī Latvijā. Bieži vien veidojas apburtais loks – tūrisma vietas savā publiskajā komunikācijā nav iekļāvušas informāciju par piekļūstamību dažādām mērķgrupām, un šis informācijas trūkuma dēļ cilvēki ar invaliditāti nedodas uz tām. Svarīgi, lai mainītos arī cilvēku ar invaliditāti iepriekšējā pieredzē iesakņojušās bažas par kultūras un tūrisma vietu attieksmi – tas bieži vien ir par pamatu, kāpēc viņi izvēlas nedoties. Lai to mazinātu, būtu svarīgi izglītot šādu vietu darbiniekus par saskarsmi ar šo sabiedrības daļu, lai komunikācija un attieksme būtu empātiska, iekļaujoša un atvērta.
Rīgas plānošanas reģions norāda, ka viens no pirmajiem soļiem, lai kultūras vietas kļūstu pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti, ir atbilstošas informācijas iekļaušana mājas lapā. Tas iedrošinātu cilvēkus apmeklēt šīs vietas, ja viņiem būtu skaidrs par vietas piekļūstamību. LKA pētījumā viens no izvērtētajiem aspektiem bija kultūras objektu mājaslapu pieejamība3.Vismazāk mājas lapas ir piekļūstamas cilvēkiem ar redzes traucējumiem (8%), bet visvairāk piemērotas cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem (22%). 18% mājas lapu ir iekļauta informācija par ēkas piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. 14% mājas lapu ir piemērotas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un izmantoti vieglās valodas principi.
“Lēnais tūrisms ir pēdējo gadu tendence pasaulē. Tā ir atbildes reakcija straujai masu tūrisma ekspansijai un hiperkomercializācijai. Šī tūrisma pieeja koncentrējas uz lēnāku pārvietošanos un uz kvalitāti, nevis kvantitāti. Tas ir ilgtspējīga tūrisma veids, kas novērtē kultūras un kulināro mantojumu, tradīcijas, vietas jēgu un dabu. Tas iet roku rokā arī ar tūrisma pieejamību – respektīvi, pasaulē arvien vairāk, domājot par tūrisma produktiem, ienāk tendence tos veidot pielāgotus dažādām sabiedrības grupām – tostarp cilvēkiem ar invaliditāti, jaunajām māmiņām un senioriem,” norāda Edgars Ražinskis, Rīgas plānošanas reģiona tūrisma eksperts.
Ilgtspējīga tūrisma domnīca ir Rīgas plānošanas reģiona izveidota sadarbības un viedokļu apmaiņas platforma, kurā satiekas publiskā, nevalstiskā un privātā sektora pārstāvji, lai diskutētu un strādātu pie laikmetīgiem un jēgpilniem tūrisma infrastruktūras un produktu risinājumiem.
Rīgas plānošanas reģions domnīcu rīko Interreg Europe projektu “SLOWDOWN” un “OpenRegioCulture” ietvaros. “SLOWDOWN” mērķis ir apkopot partneru labo prakšu piemērus, kuri tiks izmantoti politikas instrumentu pilnveidošanai, lai veicinātu lēnā un pieejamā tūrisma attīstību reģionā un Latvijā kopumā. Pieejama tūrisma ietvaros tiks izstrādāt vadlīnijas pakalpojumu un digitālā dizaina, kā arī infrastruktūras standartu pilnveidei kultūras un dabas objektos. Savukārt Interreg Europe Programmas līdzfinansētā projekta “OpenRegioCulture” mērķis ir veicināt kultūras produktu un objektu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti.
1 https://lka.edu.lv/media/cms_page_media/153/Petijums%20par%20kulturas%20infrastrukturas%20un%20pakalpojumu%20pieklustamibu_916zFLC.pdf 65.lpp.
2 https://lka.edu.lv/media/cms_page_media/153/Petijums%20par%20kulturas%20infrastrukturas%20un%20pakalpojumu%20pieklustamibu_916zFLC.pdf 13.lpp. un 14.lpp.
3 https://lka.edu.lv/media/cms_page_media/153/Petijums%20par%20kulturas%20infrastrukturas%20un%20pakalpojumu%20pieklustamibu_916zFLC.pdf 58.lpp.
