Ar mērķi apzināt sociālos inovatorus Latvijā (konkrēti – Zemgales reģionā) un Ziemeļlietuvā (konkrēti - Rokišķu, Biržu, Pasvales, Kupišķu un Panvēžas pašvaldībās), saprast to darbības jomas, radīto ietekmi, tiesisko regulējumu, stiprās puses un izaicinājumus, šogad veikts pētījums “Sociālo inovatoru salīdzinošā analīze Zemgales reģionā un Ziemeļlietuvā”. Tā pirmajā posmā tika apzināti 95 potenciālie sociālie inovatori Zemgalē un 134 Ziemeļlietuvā, bet padziļinātāka izpēte veikta par sociālajiem inovatoriem ar augstu sociālās inovācijas potenciālu – 25 Zemgalē un 59 Ziemeļlietuvā.
Pētījumu Interreg VI-A Latvijas – Lietuvas programmas 2021. – 2027.gadam projekta „Sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas uzlabošana Zemgalē un Ziemeļlietuvā” (RE:IMPACT) ietvaros īstenoja Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija kopā ar Lietuvas Sociālā biznesa asociāciju, Zemgales plānošanas reģionu un Rokišķu rajona pašvaldību.
Stiprās puses
Lai gan sociālie inovatori savā darbā saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, tomēr viņi ir identificējuši savas stiprās puses. Kā pirmo un nozīmīgāko var minēt elastību – sociālo inovatoru pārstāvētās organizācijas bieži ir mikro un mazas organizācijas, kas ļauj tām būt ļoti elastīgām un ātri reaģēt uz dažādām situācijām. Tāpat spēja un nepieciešamība sadarboties ar dažādām ieinteresētajām pusēm – pašvaldību, vietējām organizācijām, ministrijām, vietējo kopienu – ir sociālo inovatoru trumpis. Daži pētījumā apzinātie sociālie inovatori sadarbojas ar vairāk nekā desmit partneriem, piemēram, 30 pašvaldībām un citām organizācijām.
Jāuzsver arī, ka viena no svarīgākajām sociālo inovatoru stiprajām pusēm gan Zemgalē, gan Ziemeļlietuvā ir viņu spēja reaģēt uz vietējo iedzīvotāju vajadzībām – jo īpaši tām, kuras vietējās iestādes vai valsts līmeņa institūcijas ir atstājušas novārtā vai nav pilnībā apmierinājušas.
Darbības jomas
Sociālie inovatori gan Latvijā, gan Lietuvā darbojas dažādās nozarēs, pievēršoties sociālo problēmu risināšanai dažādās jomās. Ļoti bieži to darbība ir vērsta uz tādu sociālo problēmu risināšanu, kas saistītas ar sociāli neaizsargātām sabiedrības grupām. Piemēram, Ziemeļlietuvā darbojas „Solidari erdvė” / „Solidarumo kava” - kafejnīca, kur strādā cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem. Savukārt Zemgalē sociālais uzņēmums „Līgotnes LM” ir izveidojis ģimenes tipa sociālās aprūpes centru senjoriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Vislielākā aktivitāte vērojama izglītības, kultūras, mākslas un tūrisma jomās. Tāpat abos reģionos daudz sociālo inovatoru darbojas sociālās aprūpes, sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes nozarēs, tādējādi novēršot pakalpojumu trūkumu, kurus valsts vai pašvaldību iestādes nesniedz pietiekamā apjomā.
Arī lauksaimniecībā, dažādu produktu ražošanā, izmitināšanas un ēdināšanas jomā darbojas abu valstu sociālie inovatori, tomēr šīm nozarēm vēl ir attīstības potenciāls. Turpretī sociālās inovācijas iztrūkst tādās jomās kā būvniecība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, informācija un sakari, finanšu un apdrošināšanas darbības.
Izglītības jomā sociālie inovatori visbiežāk aptver formālo un neformālo izglītību, rada inovatīvus mācību produktus vai materiālus dažādām mērķgrupām. Piemēram, sociālais uzņēmums „Barboleta” Jelgavā radījis inovatīvu mācīšanās metodi bērniem – līdzsvara dēli, kas palīdz koncentrēties un labāk apgūt zināšanas. Cits Jelgavas sociālais uzņēmums – „BJMK Rokskola” – piedāvā Latvijā vienīgo rokmūzikas izglītību un nodrošina alternatīvu mūzikas apguvi atbalstošā vidē, lai palīdzētu jauniešiem atklāt komponēšanas prieku.
Pētījums arī atklāj atšķirības starp reģioniem – Ziemeļlietuvā sociālie inovatori darbojas lauksaimniecībā, savukārt Zemgalē šī joma nav īpaši populāra. Darbs lauksaimniecības jomā ļoti bieži saistīts ar sociāli neaizsargāto iedzīvotāju grupu bezdarba samazināšanu. Piemēram, lauku kopiena „Kairelių kaimo bendruomenė” audzē zemenes un nodarbina vietējos iedzīvotājus sezonas darbos. Kopiena arī piesaistījusi finansējumu telpu remontam, kas tagad kalpo kā vieta vietējās kopienas pasākumiem – sarunām, diskusijām un svinībām. Kopumā Ziemeļlietuvā populārākās sociālo inovatoru darbības jomas ir izglītība, kultūra, tūrisms un aktīvā atpūta, bet Zemgalē – sociālā aprūpe, sociālie pakalpojumi un veselība.
Radītā ietekme un motivācija
Sociālā ietekme, ko rada sociālie inovatori Ziemeļlietuvā un Zemgalē, ir ļoti daudzveidīga – darba vietu nodrošināšana vietējiem iedzīvotājiem; cilvēku izglītošana par dažādām vietējai kopienai un plašākai sabiedrībai svarīgām tēmām; pozitīvu apstākļu radīšana kultūras mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai, labuma sniegšana un dzīves kvalitātes uzlabošana konkrētai mērķa grupai; vides saudzēšana un labiekārtošana; kopienas izjūtas radīšana; inovāciju ieviešana.
Minētos ieguvumus, protams, spēj radīt tikai darīt gribošas un motivētas personas. Pētījumā tika izzināta arī sociālo inovatoru motivācija sākt savu darbību – visbiežāk tā ir vēlme redzēt pārmaiņas sabiedrībā, sniegt labumu visai sabiedrībai vai konkrētai mērķa grupai, rast efektīvus un ilgstpējīgus risinājumus noteiktām problēmām.
Izpratne un valsts atbalsts
Lai arī sociālās inovācijas un sociālā inovatora jēdziens Latvijā un Lietuvā vēl nav pietiekami attīstīts, un nav arī atsevišķa tiesību akta, kas būtu vērsts tieši uz sociālo inovāciju jomu, tomēr abās valstīs sperts pozitīvs solis – izveidotas atbalsta organizācijas “Latvijas Sociālo inovāciju kompetences centrs” (SIKC) un “Nacionālais sociālo inovāciju kompetences centrs” (NSIKC) Lietuvā. SIKC un NSIKC mērķis ir nodrošināt sociālo inovāciju procesā iesaistītajām pusēm pietiekamu piekļuvi nepieciešamajām kompetencēm gan savās valstīs, gan ārvalstīs. Abas organizācijas izveidotas saskaņā ar ESF+ Sociālās inovācijas+ iniciatīvu un “Eiropas Sociālo inovāciju kompetences centru”, kas savu darbību uzsāka 2023. gadā Lietuvā. Šī ES iniciatīva sniedz unikālu iespēju sociālo inovāciju ekosistēmu attīstībai abās valstīs.
Lai gan pastāv atšķirības valstu tiesiskajā regulējumā, abos reģionos sociālie inovatori lielākoties darbojas kā NVO un sociālie uzņēmumi, Ziemeļietuvā daudzi arī kā bezpeļņas oganizācijas un privātpersonas.
Pētījumā konstatēts, ka nozīmīgs sociālo inovāciju virzītājspēks ir plānošanas reģioni un pašvaldības, jo tās ierosina projektus, kas labāk pielāgoti vietējām vajadzībām, un līdz ar to var finansēt sociālo inovāciju veidošanos reģionos. Te jāmin pozitīvs sadarbības piemērs no Zemgales – Jelgavas novada pašvaldība nodevusi bezatlīdzības lietošanā bijušās skolas telpas sociālajam uzņēmumam „Sajūtu māja” (privātā pamatskola “Pats”), kas piedāvā inovatīvu, uz bērna vajadzībām vērstu pamatskolas izglītību reģionā.
Pētījums “Sociālo inovatoru salīdzinošā analīze Zemgales reģionā un Ziemeļlietuvā” pieejams latviešu un angļu valodā Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas mājas lapā www.sua.lv, programmas mājas lapā www.latlit.eu un Zemgales plānošanas reģiona mājas lapā www.zemgale.lv.
Projekts Nr. LL-00020 “Sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas uzlabošana Zemgalē un Ziemeļlietuvā” jeb “Re:Impact” tiek īstenots Interreg VI-A Latvijas-Lietuvas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros. Projekta kopējais budžets ir 595 286,00 EUR, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 476 228,80 EUR. Plašāk par projektu: https://latlit.eu/theprojects/re_impact/
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
